Pirms septiņiem gadiem Kosova vienpusēji pasludināja neatkarību no Serbijas, kas turpinājās ar visai dažāda ātruma atzīšanas procesu no citu valstu puses, un arī joprojām ne visas Eiropas Savienības dalībvalstis Kosovu atzīst par stabilu, neatkarīgu valsti.
Šie septiņi gadi iesākās ar milzu pacēlumu Kosovas albāņu sabiedrībā, kas nepilnu divu miljonu iedzīvotāju lielajā valstī ir vairākumā, mazākumā ir serbi. Taču tagad šī eiforija sāk noplakt, tā kā ekonomiskā situācija arvien ir smaga un dzimteni arvien lielākā skaitā sāk pamest jauni cilvēki, kam nav darba un līdz ar to nav arī perspektīvas.
Kosova ir viena no tām pasaules zemēm, kurā ir liels gados jaunu iedzīvotāju skaits, un apstākļos, kad nav iespējams atrast darbu, aug gan sociālā spriedze, gan noziedzība.
Jau kādu laiku ir vērojama jauna tendence – daudzi Kosovas jaunieši šķērso Serbijas robežu un dodas darba meklējumos dziļāk Eiropā, lielākoties uz Ungāriju.
„Jauni cilvēki ir spēka un enerģijas pilni, gatavi strādāt un darboties,” tā raidorganizācijai BBC saka 22 gadus vecā Ardita Gjergeku. „Ja cietumā parādītos iespēja izbēgt, ikviens taču dotos prom,” tā saka vēl kāds cits jauns kosovietis Luzlims Hoti.
Kosovas jaunieši arī atzīst, ka viņiem nav plašas iespējas aizceļot, jo daudzās zemēs kosoviešiem ir nepieciešamas vīzas, un līdz ar to šis izaicinājums ir vēl lielāks. Arī virkne Eiropas Savienības dalībvalstu ir pateikušas, ka nepieņems patvēruma pieprasījumus no kosoviešiem, jo situācija viņu zemē tiek uzskatīta par drošu un līdz ar to visdrīzāk viņus tikpat ātri, kā ieradušos, nosūtīs atpakaļ.
Kosovas vara cenšas pārliecināt jaunus cilvēkus nedoties prom, bet palikt zemē un celt ekonomiku turpat uz vietas, taču valdība patlaban neizpelnās sabiedrības atbalstu un arī vēl nesen valdības māju logus ir izbirdinājuši protestētāju akmeņi. Cilvēki norāda, ka kamēr liela daļa sabiedrības slīgts nabadzībā un meklē darbu, Kosovas vara vīri ir īstenojuši virkni apšaubāmu valsts īpašumu privatizācijas darījumu un vairākas politikas gaiteņiem tuvu esošas personas ir būtiski audzējušas savu turību.
Kosova arvien ir Eiropas Savienības interešu un uzmanības lokā, tā kā normālas attiecības ar savu bijušo provinci ir arī viens no kandidātvalsts Serbijas nosacījumiem tālākam procesam uz iestāšanos Eiropas Savienībā.
Iestāšanās sarunas ar Serbiju ir formāli sāktas aizvadītā gada janvārī, taču, lai varētu atvērt pirmās sarunu sadaļas, vēl daudz darāmā attiecības ar Kosovu. Eiropas Savienība drīzumā arī plāno noslēgt stabilizācijas un asociācijas nolīgumu ar Kosovu un jau līdz šim valsts attīstībai ir piešķīrusi vairāku desmitu miljonu eiro atbalstu
Šonedēļ Kosovas galvaspilsētā Prištinā plāno ierasties arī Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni.
