ĪSUMĀ:
- Cīņā par Kosovas neatkarību deviņdesmitajos gados gāja bojā 13 000 cilvēku.
- Kara noziegumus izmeklē 2015. gadā speciāli izveidota tiesa.
- Kosovā kaujiniekus gan uzskata par varoņiem, gan vaino kara noziegumos.
- Pēc apsūdzībām Tači nolēma nedoties uz samitu ar Serbiju.
- Kosovas un Serbijas sarunas tomēr notiks, piedalīsies Kosovas premjers.
- Tiesa apsūdz kara noziegumos prezidentu Tači un vēl 9 cilvēkus.
- Apsūdzības ir par slepkavībām, cilvēku pazušanu, vajāšanu un spīdzināšanu.
- Noziegumi pastrādāti pret Kosovas albāņiem, serbiem, romiem un citiem.
- Apsūdzības publiskotas, jo Tači un citi esot centušies traucēt tiesas darbībai.
Cīņa par Kosovas neatkarību pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados prasīja vairāk nekā 13 000 cilvēku dzīvību. Par šī konflikta kulmināciju var uzskatīt NATO spēku īstenoto bombardēšanu, kas turpinājās gandrīz 80 dienas un bija vērsta pret serbu mērķiem gan pašā Kosovā, gan Serbijas teritorijā.
Pēc šī konflikta Kosovā pastrādātos kara noziegumus izmeklēja Starptautiskais kara noziegumu tribunāls bijušās Dienvidslāvijas jautājumos, ko tagad aizvietojusi īpašā tiesa Kosovas jautājumos.
Šī institūcija tika izveidota 2015. gadā, tā ir pakļauta Kosovas likumdošanai, taču to apmaksā Eiropas Savienība un arī personāls ir starptautisks.
Visai pretrunīgi tiek vērtēta Kosovas Atbrīvošanas armijas kaujinieku loma šī konflikta laikā un pēc tā. Daudzi Kosovas iedzīvotāji kaujiniekus uzskata par varoņiem, un daudzi no bijušajiem nemiernieku līderiem pašlaik ir arī Kosovas politiskajā vadībā.
Taču netrūkst arī tādu, kuri norāda, ka arī Kosovas Atbrīvošanas armija ir vainojama dažādos noziegumos pret civiliedzīvotājiem.
Jau aprīļa beigās īpašā tiesa Kosovas jautājumos paziņoja, ka vairākiem bijušajiem Kosovas Atbrīvošanas armijas kaujiniekiem tiks izvirzītas apsūdzības kara noziegumos, taču šo personu vārdi netika izpausti. Uzreiz izskanēja aizdomas, ka starp apsūdzētajiem varētu būt arī pašreizējais Kosovas prezidents Hašims Tači.
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, vai viņš būtu gatavs atkāpties no amata, ja apsūdzības tiešām būtu vērstas pret viņu, Tači bija paziņojis, ka par to pat nedomā un ir gatavs sniegt tiesai savas liecības.
Tagad kļuvis zināms, ka apsūdzības tiešām ir vērstas pret Hašimu Tači un vēl deviņiem bijušajiem kosoviešu kaujiniekiem. Viņu vidū ir arī bijušais kara laika izlūkošanas priekšnieks un kaujinieku runasvīrs Kadri Veseli, kurš gan sev izvirzītās apsūdzības ir noraidījis.
Tiesas paziņojumā norādīts, ka Tači, Veseli un pārējie apsūdzētie ir vainojami gandrīz 100 slepkavībās, cilvēku pazušanā, vajāšanā un spīdzināšanā. Šie noziegumi pastrādāti pret Kosovas albāņiem, serbiem, romiem un citu tautību pārstāvjiem, kā arī politiskajiem oponentiem.
Prokurori ir izlēmuši šīs apsūdzības padarīt publiskas, jo Tači un Veseli esot vairākkārt centušies traucēt tiesas darbībai. Piemēram, cenšoties atcelt likumu par īpašajām tiesām.
Apsūdzības pret starptautiski pilnībā neatzītās Kosovas prezidentu ir izskanējušas vien dažas dienas pirms Vašingtonā gaidāmajām sarunām ar Serbijas līderiem. Daudzi novērotāji uz šo tikšanos lika lielas cerības, jo tā varētu būt kārtējā iespēja mazināt saspīlējumu Kosovas un Serbijas starpā, jo Serbija joprojām neatzīst Kosovas neatkarību.
ASV bijušais vēstnieks Vācijā un īpašais sūtnis Serbijas un Kosovas jautājumos Ričards Grennels ir paziņojis, ka ciena Tači lēmumu nedoties uz samitu, taču sarunas notikšot tāpat. Sagaidāms, ka tajās piedalīsies gan Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs, gan jaunais Kosovas premjers Avdulla Hoti, kurš amatā stājies vien pagājušajā mēnesī.
