Kosova vēlas savu tiesu sistēmu attiecināt uz tur dzīvojošajiem serbiem

Kosovas tiesu sistēmai ir jāattiecas arī uz valstī dzīvojošajiem serbiem – šo jautājumu Briselē ar ES kā vidutāju šajās dienās cenšas risināt Kosovas un Serbijas valstu vadītāji. Pēc Kosovā notikušajām pašvaldību vēlēšanām visas puses pamazām virzās uz priekšu attiecību normalizēšanas virzienā. Eksperti gan lēš, ka sarunas vēl būs garas un abu valstu sarežģīto attiecību vēsturi vienā dienā izsvītrot nevarēs.

Pēc nesen notikušajām pašvaldību vēlēšanām, par spīti pretestībai, izdevies iecelt pašvaldību vadītājus arī serbu apdzīvotajos anklāvos, kas Kosovu joprojām īsti nevēlas atzīt par savu valsti. Nākamais solis ir tuvināt aizvien Belgradas virzienā lūkojošos serbus vienotai valsts juridiskajai iekārtai.

Šajās dienās Briselē ir ieradies gan Serbijas premjerministrs Ivica Dačičs, gan Kosovas valdības galva Hašims Tači, lai ar ES pārstāvi kā vidutāju vienotos par to, ka arī kopējā Kosovas tiesu sistēma attiektos arī uz ziemeļos dzīvojošajiem serbiem.

Belgradas nozīme te ir izšķiroša, tā joprojām vairumā Kosovā dzīvojošu serbu acīs ir īstā galvaspilsēta, nevis Priština,. Cilvēki no tās turpina saņemt ne vien politisku, bet arī finansiālu atbalstu. Pirms tikšanās Kosovas premjerministrs Hašims Tači pauda cerību, ka Serbija šajās sarunās būs palīgs, nevis šķērslis. „Serbijai nevajadzētu radīt šķēršļus un kavēšanos šajā procesā, kad mēs veidojam vienotu muitas, policijas un tiesu sistēmu," sacīja Tači.

Attiecību normalizēšana ar Kosovu iepretim Serbijas gribai šobrīd ir nepieciešamība. Tā kā Serbija vēlas pārredzamā nākotnē kļūt par ES dalībvalsti, ar iestigušu konfliktu attiecībās ar savu bijušo provinci tā organizācijas slieksnim pārkāpt nevarēs.

Eksperti teic, ka sarunas vēl būs garas un ilgas, kamēr soli pa solim Kosova ar ES palīdzību būs no Serbijas izvilinājusi atbalstu pilnīgai serbu kopienas integrācijai valsts dzīvē.

Vēl viens apliecinājums tam, ka abas konfliktējošās puses varētu rast dialogu, bija Briselē parakstītais Kosovas un Serbijas Tirdzniecības palātu sadarbības līgums pašas ES Augstās pārstāves ārlietās Ketrīnas Eštones klātbūtnē.

Kosova no Serbijas atdalījās 2008. gadā, pašpasludinot neatkarību. Patlaban no nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju Kosovā pārliecinošs vairākums ir albāņi, bet atsevišķos reģionos mīt arī aptuveni 120 tūkstoši etnisko serbu. Oficiāli Serbija Kosovas neatkarību joprojām nav atzinusi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt