Serbija zaudēja kontroli pār Kosovu pēc NATO intervences 1999. gadā. Pirms 12 gadiem Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.
Kosovas neatkarību jau atzinušas vairāk nekā 110 valstis, tostarp daudzas Eiropas Savienības dalībvalstis, taču Serbija bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu. Šo nostāju atbalsta arī Belgradas sabiedrotā Krievija.
Attiecības starp abām pusēm saasinājās 2018. gadā, kad Kosova noteica 100% muitas tarifu Serbijas precēm. Kosova paziņoja, ka tā neatcels šo tarifu, līdz Belgrada atzīs tās neatkarību. Serbija savukārt paziņoja, ka dialogs nenotiks, līdz šis tarifs tiks atcelts.
Šī šķēršļa dēļ Eiropas Savienības atbalstītās sarunas par attiecību normalizāciju jau gadu ir apstājušās. Brisele jau sen uzsvērusi, ka abām pusēm ir jāpanāk saistoša vienošanās par savstarpējām attiecībām, pirms tās var cerēt uz progresu savos centienos iestāties Eiropas Savienībā.
Eiropas Savienības pārstāvis Peters Stano skaidroja, ka Eiropas Savienības loma sarunās starp abām pusēm joprojām ir būtiska un dialogs tiek turpināts.
„Mēs palīdzam abām pusēm nokļūt pie sarunu galda, cenšoties atvieglot ceļu tālākām sarunām. No otras puses, mēs ar viņiem strādājam arī atsevišķi. Eiropas Savienības augstā pārstāvja ārlietās Žozepa Borela apņēmība uzturēt dialogu un risināt situāciju joprojām pastāv, un tā tika pasvītrota viņa vizītes laikā Kosovā un Serbijā. Viņš skaidroja, ka ir ļoti būtiski turpināt dialogu, jo esošais “status quo” nav vēlams ilgtermiņā. Pēdējo desmit gadu laikā bloks Kosovā ir investējis aptuveni miljardu eiro.
Ja paskatāmies gan uz deklarācijām, gan arī reālo darbu un rezultātiem, redzam, ka Eiropas Savienības loma ir ļoti liela,” norādīja Stano.
Īsā laika posmā notikušie pavērsieni šķietami liek domāt par iespējamu atkusni abu pušu attiecībās. Janvārī Serbija un Kosova spēra pirmos soļus, lai Amerikas Savienoto Valstu atbalstītas vienošanās ietvaros atjaunotu tiešos lidojumus starp galvaspilsētām. Avioreisi starp Belgradu un Prištinu tika pārtraukti 90. gadu beigās Kosovas kara laikā.
Saprašanās memorands Berlīnē parakstīts pēc intensīvām sarunām, ko vadījis toreizējais ASV vēstnieks Vācijā Ričards Grenels. Tomēr Serbijas valdības Kosovas lietu kurators Marko Džuričs brīdināja, ka lidojumi var arī neatsākties, līdz nebūs atrisināti citi problemātiskie jautājumi, piemēram, muitas tarifu atcelšana.
Šis paziņojums bija negaidīts pavērsiens abu pušu attiecībās.
Drīz pēc tam, februāra vidū notikušās Minhenes drošības konferences laikā, sekoja arī vienošanās parakstīšana par dzelzceļa un autoceļu satiksmi starp Kosovu un Serbiju.
Eiropas Savienības pārstāvis Peters Stano uzsvēra, ka jebkura vienošanās un lēmums, kas tuvina Kosovas un Serbijas cilvēkus, ir apsveicams.
„Šī parakstītā vienošanās ir ļoti būtiska, jo tā ir daļa no soļiem, kas noved pie attiecību normalizēšanas. Mēs ar prieku uzņemam šo vienošanos un atbalstām jebkurus soļus pretim attiecību normalizēšanai,” sacīja Stano.
Februāra sākumā Kosovas premjerministra amatā tika apstiprināts kreisi orientētās Pašnoteikšanās kustības partijas līderis Albins Kurti.
Jaunais premjers solījis cīnīties pret korupciju un ieviest trīs mēnešus ilgu obligāto dienestu armijā.
Tagad premjers ar „Facebook” starpniecību pavēstījis, ka ir gatavs atsākt dialogu un atcelt pirms diviem gadiem noteiktos tarifus Serbijas precēm.
Premjers sociālā tīkla ierakstā skaidroja, ka tarifi tiks aizstāti ar abu valstu savstarpības principu politiskajās, ekonomiskajās un tirdzniecības lietās. Šajā gadījumā tas varētu nozīmēt, piemēram, Serbijas automašīnu numura zīmju aizliegumu Kosovā, jo Kosovas numurzīmes ir aizliegtas Serbijā.
Tiesa, jaunajam premjeram šādu soli varētu nebūt tik viegli realizēt. Paralēli intensīvam starptautiskajam spiedienam par tarifu atcelšanu un sarunu atsākšanu ar Serbiju, Kurti saskaras arī ar niknu pretestību no kara veterāniem, kuri cīnījās par neatkarību un gadu desmitiem dominēja politikā.
Nesen veiktajā Kosovas Drošības pētījumu centra aptaujā secināts, ka apmēram 60% respondentu atbalsta tarifu atcelšanu, bet 35% tam iebilst.
