Kosova un Serbija nespēj panākt vienošanos pēdējā sarunu raundā Briselē

Pēc vairāku stundu ilgām sarunām Briselē Kosovas un Serbijas premjerministri tomēr nespēja panākt vienošanos par attiecību normalizēšanu. Eiropas Savienība, kuras paspārnē dialogs noticis jau pāris gadus, paziņoja, ka šī bija pēdējā oficiālā tikšanās reize. Abu valstu premjeri gan lika noprast, ka sarunas varētu turpināties, tomēr tad ir jāvienojas par galvenajiem principiem. Būtiski ir, ka sarunu izgāšanās var nopietni apdraudēt Serbijas centienus kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Serbijas un Kosovas sarunas Eiropas Savienības paspārnē sākās pirms diviem gadiem. Briseles mērķis bija pamazām panākt Belgradas un Prištinas attiecību uzlabošanos un atrast izeju no strupceļa, kurā abas puses nonāca pēc Kosovas neatkarības pasludināšanas.

Šajā laikā ir panākts progress, Kosovai un Serbijai pietuvojoties risinājumiem vairākos jautājumos, kas apgrūtina cilvēku ikdienas dzīvi. Piemēram, atvieglojot robežu šķērsošanu un atceļot savstarpējo tirdzniecības embargo. Pirms pāris nedēļām Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Ketrina Eštone paziņoja, ka atrisinājums ir tuvu, un vienošanās par attiecību normalizāciju Serbijas un Kosovas starpā varētu tikt parakstīta jau aprīlī.

Tomēr trešdien neilgi pēc pusnakts Eštone paziņoja, ka pēc divpadsmit stundu sarunām starp Serbijas un Kosovas premjeriem šis bija astotais un pēdējais sarunu raunds, un vienošanās nav noslēgta: „Šī ir pēdējā reize, kad mēs tiekamies oficiāli. Tika izvirzīti vairāki priekšlikumi. Plaisa starp abām pusēm ir ļoti šaura, bet dziļa. Abi premjeri tagad atgriezīsies savās valstīs, konsultēsies ar saviem kolēģiem, un tuvāko dienu laikā mani informēs par savu lēmumu.”

Eštone neprecizēja, kādi priekšlikumi izvirzīti, un arī neatklāja, kādu lēmumu viņa sagaida no abām valstīm. Domājams, galvenās domstarpības sarunās bija Kosovas serbu minoritātes nākotne, sevišķi Kosovas ziemeļos. Nedz Serbija, nedz Kosovā dzīvojošie serbi joprojām neatzīst Prištinas pasludināto neatkarību.

Abas puses agrāk bija vienojušās par Kosovas serbu pašvaldību savienības izveidošanu. Tomēr Kosova atsakās šai savienībai piešķirt izpildvaru un tiesu varu, ko savukārt pieprasa Serbija. Priština baidās, ka plaša autonomija tās ziemeļu reģioniem radītu risku, ka tie varētu atdalīties no Kosovas un pievienoties Serbijai.

Pēc neveiksmīgajām sarunām Briselē Serbijas premjerministrs Ivica Dačičs tomēr norādīja, ka abām pusēm „joprojām ir noteikts laiks, lai panāktu risinājumu”. Arī Kosovas premjers Hašims Tači esot izteicies, ka sarunas būtu iespējams turpināt nākamnedēļ, ja Serbija piekristu Kosovas principiem. Ja dialogs tiešām turpināsies, nav zināms, vai šīs sarunas arī notiktu ar Eiropas Savienības starpniecību.

Attiecību uzlabošana ar Kosovu ir svarīgākais priekšnoteikums, ko Brisele izvirzījusi Serbijai, lai tā iestātos kopienā. Eiropas Komisija aprīļa vidū publicēs ziņojumu par aizvadīto sarunu gaitu, un to iesniegs izskatīšanai Eiropas Savienības samitā vasarā. Belgrada bija cerējusi, ka samitā varētu tikt noteikts datums iestāšanās sarunu sākšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt