Kosovas ziemeļu reģions nepakļaušanos centrālajai valdībai Prištinā demonstrēja jau dažus mēnešus pēc tam, kad Kosova vienpusēji pasludināja neatkarību no Serbijas 2008. gada februārī. Pārsvarā etnisko serbu apdzīvotie rajoni ievēlēja paši savu pašpārvaldi. Kārtības uzturēšana, izglītība un citas jomas ir etnisko serbu kontrolē. Spilgts piemērs tam, ka albāņu institūcijas ziemeļos nav gaidītas, bija asiņainās sadursmes 2011. gada vasarā. Toreiz dusmas izpelnījās albāņu vadītās Kosovas valdības lēmums nomainīt uz robežas ar Serbiju strādājošos vietējos serbu policistus, paziņojot, ka viņi valstī ļauj ieplūst kontrabandai.
Etnisko serbu kontrolētie ziemeļi sastāda aptuveni desmito daļu Kosovas teritorijas, robežojas ar Serbiju. Un šobrīd Eiropas Savienības rīkoto Belgradas un Prištinas sarunu, kuru mērķis ir normalizēt abu attiecības, galvenais temats ir tieši Ziemeļkosovas liktenis.
Kaut gan oficiāli arī Serbija iebilst ziemeļu reģiona atdalīšanai no pārējās Kosovas, Prištinai un Belgradai ir domstarpības par to, kā tam vajadzētu izskatīties nākotnē. Serbijas nostāja ir, ka Ziemeļkosovai jābūt demilitarizētai, autonomai zonai, kurai ir pašai sava policija, tiesu sistēma un citas institūcijas, kas atspoguļo reģiona etnisko sastāvu. Serbijas premjers Ivics Dačičs uzstāj, ka tas izbeigtu Belgradas kontroli pār reģionu, un ka Belgradas mērķis nav sašķelt Kosovu.
Kosovas premjers Hašims Tači turpretim uzsvēris, ka Priština Ziemeļkosovai nekad nepiešķirs autonomiju. Centrālā valdība iebilst paralēlām pārvaldes struktūrām, un uzstāj, ka Kosovai jābūt institucionāli un administratīvi vienotai. Uz to Tači norādīja arī šonedēļ Briselē, pirms kārtējā sarunu raunda ar Serbijas kolēģi: "Mans un manas valdības mērķis ir visus Kosovas serbus integrēt Kosovas institūcijās. Mēs veidojam valsti, kurā katrs pilsonis bauda vienādas tiesības, kurā īpaši minoritāšu kopienām ir nodrošinātas savas tiesības. Serbija un Kosova nav ieradušās Briselē, lai viena otru sakautu, bet lai atrastu kopīgu valodu, lai vienotos, un kopā virzītos uz integrāciju Eiropā un NATO."
Abu tiekšanās kādu dienu iestāties Eiropas Savienībā ir apstāklis, kuru Brisele cenšas izmantot, mudinot Serbiju un Kosovu samierināties. Un uz to norādīja arī Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs:
"Konkrēti rezultāti dialoga ietvaros ir pamatā gan Kosovas, gan Serbijas virzībai uz Eiropas Savienību."
Belgrada gan ir norādījusi- ja Brisele Serbijai liks izvēlēties starp Eiropas Savienību un Kosovu, tad Belgrada izvēlēsies pēdējo. Šonedēļ Serbijas un Kosovas premjeri divas dienas tikās Briselē, lai runātu par Ziemeļkosovas jautājumu. Pēc tam Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Ketrina Eštone paziņoja, ka piektais viņas vadītais Serbijas un Kosovas premjerministru sarunu raunds noritējis labi, un visas puses bijušas apmierinātas pirms nākamās tikšanas marta sākumā. Par to, kāds tieši progress ir panākts, Eštone gan neizpaudās.
