Interpols ir viena no starptautiski zināmajām organizācijām, kas valstu policiju saslēdz vienotā tīklā. Tas ne vien ļauj piekļūt plašākai informācijai, bet arī ļauj apzināties, ka visas tās dalībnieces ir vērā ņemamas partneres.
Taču pirms desmit gadiem no Serbijas neatkarību guvušajai Kosovai, kas šo ceļu izlauza, pasludinot brīvību, iesaistīties Interpolā ir bijis liegts. Kosovas varas iestādes vaino Serbiju, ka tā ir lobējusi un pierunājusi vairākas valstis balsot pret Kosovas uzņemšanu. Un brīdī, kad pasludināts Kosovai nelabvēlīgs lēmums, serbu diplomāti esot lekuši gaisā no prieka un apskāvušies. Kosovas vicepremjers nekavējoši ir reaģējis un noteicis 100% ievedmuitas tarifus visām no Serbijas importējamajām precēm. Un tas esot tikai sākums.
Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs sacījis, ka Serbija ar sankcijām neatbildēs, bet visas sarunas ar kaimiņieni būs pārtrauktas, kamēr tarifi netiks atcelti. „Kosova grib izdarīt maksimālu spiedienu uz Serbiju, lai mēs bez ierunām atzītu tās neatkarību, taču tā tas nenotiks,” televīzijas intervijā paziņoja Vučičs.
Kosovas cīņa iegūt atzīšanu un pievienoties starptautiskajām organizācijām ir kļuvusi teju neiespējama, jo Serbija sadarbībā ar savām tuvākajām partnerēm Krieviju un Ķīnu to visur bloķē. Kosova šā iemesla dēļ nevar pievienoties pat ANO.
Eiropas Savienības pārstāve ārlietās un drošības politikā Federika Mogerīni, kura ir kļuvusi par starpnieci Kosovas un Serbijas sarunās, ir aicinājusi Kosovu nekavējoši atcelt tarifus. Līdzīgi pieprasa arī Eiropas paplašināšanās komisārs Johanness Hāns, sakot, ka tas ir pretrunā ar Centrāleiropas brīvās tirdzniecības līgumu un to valstu vēlmēm, kuras vēlas pievienoties Eiropas Savienībai. Kosova un Serbija abas vēlas pārskatāmā nākotnē kļūt par bloka dalībniecēm, Serbija patlaban tam ir krietni tuvāk, taču saspīlējums attiecībās ar Kosovu šo ceļu būtiski traucē.
Kosovas noteiktie tarifi abām ir būtisks šķērslis, jo Serbijai Kosova ir būtiskākā eksporta partnere un pēc tam Vācija. Vairā nekā 2000 serbu kompāniju savas preces un ražojumus vispirms sūta uz Kosovu - tā ir gan pārtika, gan dzērieni, kā arī celtniecības materiāli un sadzīves ķīmijas produkti. Savukārt Kosovas eksports uz Serbiju ir krietni mazāks. Ekonomisti norāda, ka šis preču ierobežojums ir nepatīkams Serbijai, taču realitātē tas vairāk ietekmēs pašas Kosovas iedzīvotājus.
Preču importa tarifi ir noteikti arī Bosnijai un Hercogovinai, kura, līdzīgi kā Serbija, Kosovu neatzīst.
