Kosovas varasiestādes ir atvērušas vien pirms dienas slēgto galveno robežas šķērsošanas punktu. Tas izdarīts neilgi pēc tam, kad Eiropas Savienība un ASV aicināja mazināt saspīlējumu. Atsaucoties šim aicinājumam, arī Serbijas pusē ir novāktas uzceltās barikādes. Taču komentētāji norāda, ka arī pēc šo domstarpību atrisināšanas saspīlējums nekur nepazudīs.
Pēc Merdares robežas šķērsošanas punkta atvēršanas Kosovas varasiestādes ir aicinājušas diasporas pārstāvjus izmantot iespēju un atgriezties mājās uz brīvdienām.
Taču joprojām ir slēgti divi robežpunkti Kosovas ziemeļu daļā, kas ir ciet jau kopš 10. decembra, bet vietām uz ceļiem joprojām atrodami dažādi novietotie šķēršļi. To aizvākšanai būs nepieciešams laiks.
Lai arī tiešas sadursmes kosoviešu un serbu starpā šajā reizē ir novērstas, politikas analītiķis Aleksandrs Popovs aģentūrai AFP norādījis, ka šis ir bijis kontrolēts konflikts, kuru veicināja abas puses.
Savukārt brīdī, kad situācija draudēja iziet ārpus kontroles, starptautiskie miera uzturētāji darbojās kā starpnieki, bet izšķirošo lomu tomēr nospēlēja diplomātija.
Pēc viņa vārdiem, lai domstarpības atsāktos no jauna, var pietikt ar vienu nejauši raidītu lodi.
KONTEKSTS:
Serbija zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999. gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008. gadā Kosova vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.
Serbija joprojām uzskata Kosovu par daļu no savas teritorijas. Belgradas nostāju atbalsta tās sabiedrotā Krievija.
Kosovas neatkarību ir atzinušas 22 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Latvija. To nav izdarījušas Spānija, Grieķija, Kipra, Rumānija un Slovākija.
Kosovā darbojas NATO vadītā miera uzturēšanas operācija, kurā piedalās arī Latvijas karavīri.
