Sadaļas Sadaļas

Kosovā izveidots tribunāls pilsoņu kara laika noziegumu izmeklēšanai

Kosovas parlaments šīs nedēļas sākumā nobalsojis par izmaiņām konstitūcijā, kas ļaus izveidot īpašu Eiropas Savienības atbalstītu tribunālu, lai izmeklētu 90. gadu beigās notikušā pilsoņu karā pastrādātos kara noziegumus. Pašā Kosovā šis tribunāls tiek vērtēts pretrunīgi, jo apsūdzēto vidū ir daudzi bijušie Kosovas Atbrīvošanas armijas komandieri, kas tagad ieņem augstus politiskos posteņus. Eiropas Savienības pārstāvji gan norāda, ka tribunāla izveide liecina par Kosovas uzticību eiropeiskajai virzībai.

Kosovas albāņu kaujinieki 1998. un 1999. gadā uzsāka aktīvu partizānu karu pret Serbijas valdīšanu. Šie notikumi aizsāka provinces ceļu uz neatkarību, kas tika pasludināta 2008. gadā. Kopš tā laika Kosovas neatkarību ir atzinušas vairāk nekā 100 valstis, taču Serbija un tās sabiedrotā Krievija to darīt ir atteikušās.

Gadiem ilgi pašā Kosovā tika uzskatīts, ka kara noziegumus bruņotā konflikta laikā ir pastrādājuši tikai serbu spēki un viņu sabiedrotie. Taču situācija mainījās 2010. gada beigās, kad ar savu īpašo ziņojumu klajā nāca Eiropas Padomes īpašais ziņotājs Diks Mārtijs. Viņš izvirzīja nopietnas apsūdzības bijušajiem Kosovas Atbrīvošanas armijas komandieriem, apsūdzot tos kara noziegumu pastrādāšanā pret serbu minoritāti, romu tautības cilvēkiem, kā arī tiem albāņiem, kas sadarbojās ar serbiem.

Starp noziegumiem, kas pastrādāti vēl pirms NATO spēku iesaistīšanās šajā karā, ir tādi skaļo noziegumi kā slepkavības, nolaupīšanas, iedzīvotāju padzīšana no dzīvesvietām, izvarošanas, narkotiku tirdzniecība un baznīcu iznīcināšana. Taču visplašāko rezonansi izraisīja apgalvojumi par to, ka Kosovas Atbrīvošanas armijas kaujinieki ir melnajā tirgū pārdevuši no serbu gūstekņiem iegūtus iekšējos orgānus. Nekādi pierādījumi šiem apgalvojumiem gan netika sniegti, taču apsūdzēto personu vidū ir arī augstu stāvoši Kosovas politiķi, tostarp pašreizējais ārlietu ministrs Hašims Tači, parlamenta spīkers Kadri Veseli un četri citi politiķi, kuri visi savu vainu ir nolieguši.

Kopš 2011. gada īpaša Eiropas Savienības izmeklēšanas komanda ir meklējusi un vākusi pierādījumus pret bijušajiem Kosovas Atbrīvošanas armijas komandieriem par viņu pastrādātajiem noziegumiem kara laikā un pēc tā. Tagad ir izlemts nodot šos pierādījumus īpašam tribunālam, par kura izveidi Kosovas prezidente Atifete Jahjaga ir vērsusies pie Eiropas Savienības līderiem:

''Šādas īpašas tiesas nodibināšana atspoguļo Kosovas iesaistīšanos neatkarīgā un objektīvā procesā ar mērķi izpētīt šīs apsūdzības pienācīgā veidā. Šī tiesa fokusēsies uz indivīdiem un individuāliem noziegumiem un to nevar izmantot, lai tiesātu mūsu cilvēku kopīgos centienus pēc brīvības un neatkarības.''

Tā kā Kosovas Atbrīvošanas armija Kosovā joprojām tiek uzskatīta par varoņiem, kas izcīnīja provinces neatkarību, jautājums par tribunāla izveidi radīja ne mazumu diskusiju sabiedrībā. Īpašā tribunāla izveidei bija nepieciešams veikt izmaiņas konstitūcijā, taču pirmais balsojums jūnijā izgāzās, neizdodoties sasniegt apstiprināšanai nepieciešamās divas trešdaļas deputātu balsu. Taču, pakļaujoties Eiropas Savienības un ASV spiedienam, pirmdien notikušajā balsojumā tribunāla izveidi apstiprināja 82 deputāti, tikai pieciem balsojot pret un vienam atturoties.

Lai mazinātu bažas par liecinieku drošību un Kosovas tiesu sistēmas korumpētību, ir izlemts, ka tribunālam būs divi biroji – Kosovā un Hāgā, Nīderlandē, kur darbosies tikai starptautiskie tiesneši. Lai arī tiesa atradīsies Kosovas jurisdikcijā, tā tiks finansēta no Eiropas Savienības līdzekļiem.

Eiropas Savienība atzīst, ka tribunāla izveide ir vērtējama pozitīvi, taču Eiropas Komisijas tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma, kas aizstāj komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru, paziņojusi, ka vērtējumu dot vēl ir pāragri:

''Manuprāt vēl ir pāragri spriest par šo tribunālu. Uz papīra tas izskatās ļoti labi, bet mums ir jāredz, kāda būs notikumu attīstība un kāds būs iznākums. Tāpēc pašlaik atturēšos no detalizētākiem komentāriem.''

Savukārt Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerini atzinusi, ka Kosovas likumdevēju spertais solis nav bijis viegls, taču tas ir signāls par atbildību un apņēmību noskaidrot patiesību un pieņemt lēmumus, kas palīdzētu Kosovai virzīties pa eiropeisko ceļu. Jāatgādina, ka gan Serbija, gan Kosova vēlas nākotnē iestāties Eiropas Savienībā un pašlaik to galvenā uzmanība ir vērsta uz ekonomiskā stāvokļa un likuma varas uzlabošanu. Serbija ir oficiāla Eiropas Savienības kandidātvalsts kopš 2012. gada. Belgrada cer iestāšanās sarunas uzsākt jau šajā gadā un plāno tās noslēgt līdz desmitgades beigām. Savukārt Kosovai viss  process vēl tikai priekšā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt