Bijušais ASV prezidents Bils Klintons un viņa prezidentūras laika valsts sekretāre Medelaina Olbraita Prištinā sagaidīti, izrādot augstāko militāro godu. Abi politiķi Kosovā ir ļoti populāri, jo tieši viņu lēmums pirms divdesmit gadiem ievest NATO spēkus, pēc daudzu vietējo domām, pasargāja albāņu musulmaņus no etniskās tīrīšanas, ko Dienvidslāvijas karu laikā serbu spēki veica pret Bosnijas musulmaņiem.
Klintons, uzrunājot klātesošos, aicināja turpināt sarunas Kosovas un Serbijas attiecību noregulēšanai, kas pavērtu durvis plašākai Kosovas neatkarības atzīšanai un Serbijas ceļam uz integrāciju Eiropas Savienībā.
"Mēs ceram, ka valstis turpinās ceļu uz integrāciju un turpinās progresēt, lai mēs varētu paplašināt un padziļināt mūsu dialogu un partnerību un kopējiem spēkiem beidzot varētu piepildīt savu redzējumu par Eiropu – vienotu, brīvu un mierpilnu," sacīja Klintons.
Klātesošos uzrunāja arī tā laika militārie komandieri, atgādinot, ka savu artavu miera uzturēšanā Kosovā sniegušas 28 valstis un vairāk nekā trīsarpus tūkstoši karavīru.
"Dienā, kad pieminam mūsu kritušo uzupurēšanos, mēs arī atceramies, kā NATO vadītā operācija palīdzēja izbeigt pēdējo Balkānu konfliktu, kas sakropļoja Eiropu pēc aukstā kara," sacīja bijušais ASV spēku komandieris Eiropā, admirālis Džeimss Fogo.
Pēc ANO Drošības padomes mandāta saņemšanas NATO karaspēks iegāja Kosovā 12. jūnijā pirms 20 gadiem, kad serbu spēki vairākus mēnešus bija centušies atgūt kontroli pār teritoriju no albāņu separātistiem. Konfliktā kopumā gāja bojā vairāk nekā 13 tūkstoši cilvēku, no kuriem lielākā daļa bija albāņu civiliedzīvotāji.
Pēc kara teritorija tika nodota ANO kontrolē, pakāpeniski varu deleģējot vietējai pašpārvaldei. 2008. gadā Kosova vienpusēji pasludināja neatkarību, kuru līdz šim atzinušas vairāk nekā simt valstis, tostarp 23 no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm un 25 no 29 NATO dalībvalstīm. To vidū ir arī visas trīs Baltijas valstis. Serbijas valdība Kosovas neatkarību joprojām neatzīst.
