1998. gada februāris un 1999. gada jūlijs – pusotru gadu ilgs laiks, kad Balkānos uzliesmoja karš starp Dienvidslāvijas Serbiju un Melnkalni un toreiz Serbijas provinces Kosovas albāņu atbrīvošanas armiju. Tas bija karš, ko pārtrauca NATO militāra iejaukšanās, taču tas līdz galam tā arī nav beidzies. Kosova pirms 14 gadiem pasludināja neatkarību no Serbijas, bet kopienu sašķeltība un kara traumas arvien ir dzīvas.
Latvijas Televīzija (LTV) Kosovas galvaspilsētā Prištinā satika bijušo Kosovas prezidenti Atifeti Jahjagu, kādreiz arī policisti, kas vadīja valsti īsi pēc neatkarības atgūšanas. Tagad viņa savu laiku velta kara noziegumu izgaismošanai.
"Mēs esam mantojuši zemi, kura pirms 22 gadiem bija pilnībā izpostīta ne tikai no infrastruktūras viedokļa, vismaz 30 000 cilvēki ir tikuši nogalināti, ap 1600 cilvēku joprojām ir pazuduši un guļ kaut kur masu kapos gan Kosovas, gan Serbijas teritorijā.
Un aptuveni 20 000 sieviešu un vīriešu kara laikā ir tikuši izvaroti, jo izvarošana ir lietota kā kara ierocis," teica Jahjaga.
Ja visam citas kara rētas līdz ar neatkarības pasludināšanu ir nedaudz dzisušas, tad seksuālā vardarbība ir kas tāds, kam ilgus gadus mazāk pievērsta uzmanība un kas nav atrisināta joprojām.
"Tas bija tabu temats. Seksuālās vardarbības upuri vismaz 15 gadus pēc kara tika stigmatizēti. Un nebija nekādu institucionālu iniciatīvu, kas šiem cilvēkiem palīdzētu. Un tā ir ne tikai Kosovā, bet daudzviet pasaulē, kur ir pārejas vai patriarhālas sabiedrības," atzina Jahjaga.
Pēc ilgākas cīņas prezidentei Jahjagai kopā ar domu biedriem izdevās panākt, ka Kosovas parlamentā pieņem likumu, kas atzīst kara seksuālo noziegumu upurus un lemj par atbilstošu atbalstu, kā arī sāk strādāt ar lielākoties islāmticīgo sabiedrību, skaidrojot, ka tā nav pašu upuru vaina.
Taču, ja mainās Kosovas iedzīvotāju attieksme, tad starptautiskajā arēnā gūt atbalstu ir ļoti sarežģīti tā iemesla dēļ, ka ne visas zemes Kosovu ir atzinušas par neatkarīgu valsti.
"Tas nav atzīts starptautiski. Kāpēc? Tikai tāpēc, ka Kosova nav ANO dalībvalsts. Te mēs runājam par galveno starptautisko konvenciju, kas runā par cilvēktiesībām.
Tas, ko seksuālās vardarbības upuri lūdz, ir, lai starptautiski tiktu atzīts, ka Miloševiča režīms izvarošanu pielietoja kā kara ieroci un lai atceļ šo nesodāmības kultūru," skaidroja Jahjaga.
Pirms vairākiem gadiem Kosovas galvaspilsētas Prištinas centrālajā futbola laukumā tika izveidota simboliska izstāde-instalācija – pie veļas auklām piesprausti vairāki tūkstoši karā izvaroto sieviešu svārku un kleitu, kas bijušas mugurā vardarbības brīdī.
Kādas sievietes svārki no Pejas pilsētas tagad ir arī Atifeti Jahjagas kabinetā. Uz tiem uzrakstīts gadalaiks un ielas nosaukums, kur noziegums noticis.
Ja nav citādi iespējams pateikt, tad runā drēbes, sacīja Jahjaga, solot turpināt cīnīties par upuru starptautisku atzīšanu.
