“Visums ir daļa no mūsu ikdienas dzīves uz Zemes. To var lietot mierīgiem nolūkiem, bet to var izmantot arī agresīvi. Satelītus var apstādināt, uzlauzt un tādējādi būtiski ietekmēt gaisa satiksmi, laika prognozi, bankas,” tā teicis Stoltenbergs, skaidrojot, kādēļ kosmosa dzīve NATO ir tik būtiska.
Patlaban ap zemi riņķo ap 2000 satelītu, no kuriem puse pieder NATO dalībvalstīm. Pirms nedēļas, tiekoties Briselē, NATO valstu ārlietu ministri vienojās, ka kosmosa telpa ir tikpat būtiska aliansei draudu atturēšanā un aizsardzībā kā zeme un ūdens, lai, piemēram, pārvaldītu savus spēkus, tos vadītu, pārtvertu raķetes. Taču izvietot ieročus kosmosā NATO negrasās.
“NATO nav nodoma izvietot ieročus kosmosā. Mēs esam aizsardzības alianse. Un mēs darbosimies pilnā saskaņā ar starptautisko likumu,” pauda Jenss Stoltenbergs.
Arī eksperti teic, ka kosmosa telpa NATO darbības kartē kļūs arvien svarīgāka.
NATO ģenerālsekretāra īpašais pārstāvis Kaukāza un Centrālāzijas valstīs Džeimss Apaturajs norādīja, ka “ikviena valsts ir atkarīga no kosmosa resursiem, satelītiem, piemēram, arī mēs kā NATO esam. Tāpēc pirmais solis ir aizsargāt to, kas mums ir, lai mēs varētu turpināt darīt to, ko mēs darām”.
“Te nekādā gadījumā nav runa par zvaigžņu karu. Jebkurā gadījumā ir likumi, kas to reglamentē, un NATO negrasās izvietot ieročus kosmosā,” norādīja Džeimss Apaturajs.
Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps ir paziņojis, ka veidos kosmosa komandu, - tā būs daļa no militārajiem jaunumiem, kas īstenosies līdz augustam. Un viņš ir raksturojis kosmosu kā nākamo kaujas telpu. “Domāju, ka tas katram ir pats par sevi saprotams,” teicis Tramps.
