Eiropas Savienības institūcijas ir neaizsargātas pret korupciju pastāvošo trūkumu un vājās regulu īstenošanas dēļ. Šādu secinājumu savā jaunākajā pretkorupcijas ziņojumā izdarījusi ietekmīgā nevalstiskā organizācija "Transparency International".
Saskaņā ar jaunākajiem Eurobarometer pētījumiem, aptuveni 70% eiropiešu ir pārliecināti, ka korupcija ES institūcijās ir.
Salīdzinājumam aptuveni 80% līdzīgu viedokli pauž par savām nacionālajām institūcijām.
Ziņojumā vislielākā uzmanība vērsta uz trijām galvenajām ES institūcijām - Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropas padomi, kā arī uz Eiropas tiesu, Eiropas Revīzijas palātu un pretkorupcijas biroju OLAF.
Visnopietnākie pārkāpumi saistīti ar saistošu lobēšanas likumu trūkumu, kā arī pieaugošo tendenci pieņemt lēmumus aiz slēgtām durvīm, paziņojis "Transparency International" ES biroja vadītājs Karls Nolans.
Tāpat bažas radot tā dēvētais virpuļdurvju princips, kad daudzi no ES likumdevējiem tūlīt pēc pilnvaru beigām pievienojoties vai nu lobiju, vai sabiedriskajām organizācijām. Neesot arī efektīva mehānisma, kā aizsargāt iekšējos trauksmes cēlājus, kā arī iztrūkstot visaptverošu izvērtējumu Eiropas Komisāru un Parlamenta deputātu deklarētajiem īpašumiem. Eiropas Parlamenta birojs ar "Transparency International" izmeklētājiem sadarboties atteicās, paziņojot, ka Eiropas Parlamentam ir pašam savi iekšējie resursi korupcijas uzraudzībai.
Tikai dažas dienas vēlāk arī ES pretkorupcijas birojs OLAF apstiprināja, ka ES institūcijās uzsākto korupcijas gadījumu izmeklēšanu skaits ir pieaudzis. OLAF priekšnieks Džovanni Kesslers norādījis, ka pagājušajā gadā ir izdotas 23 tā dēvētās disciplinārās rekomendācijas. Tāpat pašlaik norit 46 izmeklēšanas pret ES iestāžu personālu, neatklājot gan, par kurām institūcijām tieši ir runa.
OLAF noteikumi paredz, ka par spīti imunitātei, administratīvās lietas drīkst uzsākt arī pret Eiropas Parlamenta deputātiem, ja runa ir par interešu konfliktu un pat gadījumos, kas nav saistīti ar Eiropas Savienības fondu finansējumu. Iepriekš gan OLAF ne reizi vien saskāries ar nopietnām domstarpībām attiecībās ar Eiropas Parlamentu.
Īpaši skaļš bija skandāls 2011.gadā, kad britu izdevumam "Sunday Times" izdevās nofilmēt trīs parlamentāriešus, saņemot naudu no fiktīvas kompānijas apmaiņā pret labojumiem likumdošanā. Toreiz Eiropas Parlaments nevēlējās ļaut izmeklētājiem pienācīgi izmeklēt šo gadījumu, norādot, ka minētā nauda nav saistīta ar Eiropas fondiem. Vēlāk gan šāda nostāja tika izmainīta.
Taču izmeklētājiem tagad pirms vēršanās pret kādu no deputātiem ir jāinformē Eiropas Parlamenta ģenerālsekretārs, turklāt pašam apsūdzētajam ir jābūt klāt izmeklēšanas brīdī.
Kā savā ziņojumā norādījusi "Transparency International", nozīmīga problēma ir arī tā, ka bieži vien uzsāktās izmeklēšanas tā arī netiek novestas līdz galam. Kā interneta portālam EU Observer norāda bijušais Eiropas Parlamenta iekšējās uzraudzības komitejas vadītājs, vācu deputāts Džeralds Hafners, viņa darbības laikā ir izteikts aicinājums ierosināt vairākas oficiālas izmeklēšanas pret deputātiem, taču nevienā lietā nav pielikts punkts un nav arī sekojuši nekādi konkrēti rezultāti.
