Koronavīruss sarīdījis pierobežā dzīvojošos vāciešus un frančus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Kopš 15. jūnija Eiropas Savienība (ES) atkal ir atvērusi iekšējās robežas, kuras nācās slēgt, lai apturētu Covid-19 izplatīšanos. Bloka atvērtās robežas ir īpaši svarīgas dalībvalstu pierobežas iedzīvotājiem, kuri nereti strādā un iepērkas kaimiņzemēs. Covid-19 krīzes laikā ir pasliktinājušās pierobežā dzīvojošo franču un vāciešu attiecības. Lielāks koronavīrusa inficēto skaits Francijā pastiprinājis apdraudējuma sajūtu robežas Vācijas pusē dzīvojošo vidū.

Koronavīruss sarīdījis pierobežā dzīvojošos vāciešus un frančus
00:00 / 04:19
Lejuplādēt

Vāciju un Franciju nereti dēvē par Eiropas dzinēju, jo bez abu valstu ciešas sadarbības nav iedomājama neviena nozīmīga lēmuma pieņemšana Eiropas Savienībā (ES). Taču koronavīrusa Covid-19 krīze ir izrādījusies nopietns pārbaudījums abu valstu draudzībai.

Marta vidū Vācija daļēji slēdza robežu ar Franciju un izvietoja uz tās barjeras, kas tur nebija redzētas desmitgadēm. Valstī ielaida tikai preču pārvadātājus un personas, kuras varēja uzrādīt pamatotu iemeslu iebraukšanai Vācijā.

Francija neslēdza savu robežu, bet atļāva iebraukt valstī personām, kuras bija saņēmušas īpašas atļaujas.

Francijas ziemeļaustrumos esošā Forbakas pilsēta atrodas tikai dažu kilometru attālumā no robežas ar Vāciju. Daudzi Forbakas iedzīvotāji ikdienā dodas strādāt vai iepirkties uz 15 minūšu brauciena attālumā esošo Vācijas pilsētu Zārbrikeni. Kāda Forbakas iedzīvotāja pagājušajā nedēļā sūkstījās par vāciešu veiktajām stingrajām pārbaudēm uz robežas.

“Tas nav pareizi. Mēs dzīvojam robežas šajā pusē, bet strādājam Vācijā un maksājam tur nodokļus. Tajā pašā laikā mums liedz braukt uz turieni iepirkties. Tā ir diskriminācija,” sieviete sacīja televīzijas kanālam “France 24”.

Kopš 15. jūnija Vācijas un Francijas robežu atkal var brīvi šķērsot, jo ES dalībvalstis vienojās par iekšējo robežu atvēršanu. Tomēr daudzi Francijas iedzīvotāji varētu izvairīties no Vācijas apmeklējuma.

Koronavīruss ne vien apgrūtināja personu pārvietošanos starp Franciju un Vāciju, bet arī kļuva par iemeslu vāciešu neiecietībai pret atbraucējiem no Francijas.

Vācijai cīņa ar koronavīrusu ir sekmējusies labāk nekā Francijai. Līdz šim Vācijā ar Covid-19 ir inficējušies vairāk nekā 187 tūkstoši cilvēku, no kuriem miruši ir gandrīz 9000, liecina Džonsa Hopkinsa Universitātes sniegtie dati. Savukārt Francijā vīruss ir konstatēts vismaz 194 tūkstošiem personu, bet no tā izraisītajām komplikācijām miruši vairāk nekā 29 tūkstoši.

Rietumvācijas federālajā zemē Zārā, kas robežojas ar Franciju, vietējā prese pavasarī vēstīja par gadījumiem, kad automašīnas ar Francijas numurzīmēm ir saskrāpētas vai apmētātas ar olām. Franciski runājoši cilvēki uz ielas un veikalos ir apspļaudīti, bet kāds francūzis esot saņēmis “ieteikumu” atgriezties savā “nolāpītajā koronavīrusa pārņemtajā valstī”.

Vācijā strādājošais francūzis Žeroms Lomāns kopš pandēmijas sākuma esot izjutis to, ka vācieši viņu uztver kā draudu, jo Francijā ir augstāka inficēšanās un mirstība ar Covid-19. “Ir patiešām sāpīgi, kad tev pasaka, ka neesi vēlams. Bet kāpēc? Tā nav mūsu vaina. Visi taču zina, ka vīruss nāk no Ķīnas. Varēja būt arī tā, ka vīruss skar plašāk Vāciju. Tā nav mūsu vaina. Tas mani aizskar,” sacīja vīrietis.

Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss ir nosodījis Vācijas pierobežas iedzīvotāju agresīvo izturēšanos pret atbraucējiem no Francijas.

Zāras premjerministrs Tobiass Hanss paziņoja, ka vācieši atrodas vienā laivā ar franču draugiem cīņā pret koronavīrusu.

Arī Zāras pierobežas pilsētiņas Habkiršenas Muitas muzeja vadītājs Francs Jozefs Frīss ir šokēts par līdzpilsoņu attieksmi pret frančiem, ar kuriem viņi līdz šim draudzīgi sadzīvojis. “Nekad nebūtu domājis, ka vāciešiem būs kaut kas pret frančiem tikai tāpēc, ka koronavīruss ir lielāka problēma Francijā. Bet esmu pārliecināts, ka nevar saraut tik spēcīgu draudzību, kāda gadu desmitiem pastāv starp Vāciju un Franciju. Ne jau ar šādām muļķībām. Pilnīgi noteikti nedomāju, ka tas radīs ilgstošu kaitējumu,” pozitīvi noskaņots ir Frīss.

Francijas konsule Zārā Katrīna Robinē apstiprinājusi, ka reģionā ir notikuši atsevišķi incidenti pret Francijas pilsoņiem. Tomēr viņa aicināja tos nepasniegt kā vispārīgu tendenci Vācijā.

KONTEKSTS:

Cīņā ar koronavīrusu 2020. gada marta vidū teju visas ES dalībvalstis aizvēra savas robežās ar citām Eiropas valstīm. Vīrusa izplatībai mazinoties, mīkstināti ierobežojumi un pakāpeniski atvērtas robežas. Savukārt no 15. jūnija pēc Eiropas Komosijas aicinājuma lielākā daļa dalībvalstu atkal atvēra robežas.

No 15. maija Baltijas valstis atvēra robežas – ir atļauts atsākt starptautiskos pasažieru gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumus no Lietuvas un Igaunijas, kā arī uz Lietuvu un Igauniju. No 12. jūnija tām pievienojās Polija, atverot robežu ar Lietuvu.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti