Vēl pirms gada starp abām valstīm pastāvēja ļoti liela spriedze – abas puses draudēja viena otrai atbildēt ar militāriem triecieniem provokāciju gadījumā. Tomēr šogad pēc ziemas olimpiskajām spēlēm, kas notika Dienvidkorejā, vērojama ievērojama attiecību uzlabošanās starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju.
Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins atbalsta dialogu ar izolēto kaimiņzemi. Par labākām kaimiņattiecībām iestājas arī Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns. Tādēļ panākta vēsturiska vienošanās par reāliem darbiem, kas ļaus mazināt spriedzi un nākotnē oficiāli noslēgt Korejas karu, kas faktiski beidzās 1953.gadā.
Pagājušajā mēnesī Čenuns un Džēins panāca vienošanos, kas šonedēļ tiek īstenota dzīvē. Pašlaik notiek atbruņošanās Panmundžomas ciematā – vietā, kas vēsturiski ir bijusi gan spriedzes, gan diplomātijas simbols. Jau drīzumā ciemata apmeklētāji varēs brīvi pārvietoties pa šo ciematu, un tur nebūs sastopami bruņoti karavīri.
Ciemata apkārtnē notiek atmīnēšanas darbi, kuros atrasti vairāku Korejas karā kritušo karavīru kauli un ieroči. “Esam atraduši Korejas karā kritušo karavīru atliekas. Šādi darbi ir ļoti nozīmīgi abām valstīm, pildot septembra vienošanos,” informēja atmīnētājs Lī Haki.
Piektdien, 26.oktobrī, notika abu valstu augsta ranga militārpersonu tikšanās. Tajā Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja vienojās, ka
22 sargu posteņos abās robežas pusēs notiks atbruņošanās. Abām valstīm jānodrošina karavīru un ieroču izvešana no robežsardzes posteņiem.
“Ir panākta vienošanās, ka robežsardzes posteņu atbrīvošana notiks līdz gada beigām. Pēc tam izvērtēsim situāciju un, iespējams, varēsim runāt par robežas atbruņošanu visā tās garumā,” paziņoja Dienvidkorejas ģenerālis Kims Dongjuns.
Iespējams, šogad pasauli gaida vēl viens vēsturisks samits – septembrī izskanēja ziņas, ka decembrī Koreju līderu tikšanās varētu notikt Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā. Ja tā notiks, tad tā būs pirmā reize, kad Ziemeļkorejas līderis apmeklē kaimiņvalsts galvaspilsētu.
