Kopš finanšu krīzes dubultojies miljardieru skaits; strauji aug arī nabadzība

Kopš 2008.gada finanšu krīzes miljardieru skaits pasaulē ir dubultojies un atšķirības starp bagātajiem un nabagajiem planētas iedzīvotājiem ir vēl vairāk palielinājušās. Arī daudzās valstīs, kur novērojama strauja ekonomiskā augšupeja, paralēli redzama arī nabadzības līmeņa celšanās, liecina jaunākie pētījumi. 

Tieši tāpēc gan bagātnieki, gan starptautiskā sabiedrība tiek aicināti palielināt savu ieguldījumu cīņā pret nabadzību un nevienlīdzību.  

Pašlaik pasaulē ir 1645  miljardieri, un kopš 2008.gada finanšu krīzes laika šis skaitlis ir palielinājies vairāk nekā divreiz. Starptautiskās kompānijas OXFAM jaunākais pētījums liecina, ka pēdējo četru gadu laikā miljardieru labklājība ir palielinājusies par 124%, sasniedzot 5,4  triljonus dolāru.

85 pašiem bagātākajiem planētas iedzīvotājiem pieder vairāk naudas, nekā nabadzīgākajai daļai no visiem pasaules iedzīvotājiem kopā. Un katrs no šiem bagātākajiem cilvēkiem pagājušā gada laikā ir palielinājis savu labklājību vidēji par 60 miljoniem dolāru. Turklāt, iespējams, baidoties no jaunu finanšu krīžu atkārtošanās, aptuveni 20% no visām miljardieru finansēm tiek glabāti skaidrā naudā.

OXFAM, kas ir viena no pasaulē ietekmīgākajām starptautiskajām organizācijām cīņai ar pret nabadzību un nevienlīdzību, norāda, ka starptautiskajai sabiedrībai ir nepieciešams aktīvāk iesaistīties cīņā pret nevienlīdzības vairošanu. „Oxfam America” pārstāvis Pols O'Braiens norāda, ka, pirmkārt, būtu nepieciešams cīnīties ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

„Pirmkārt, mums ir nepieciešams aizvērt nodokļu caurumus, kurus ārkārtīgi bagātās personas un uzņēmumi līdz šim ir izmantojuši. Otrkārt, mums ir jāaizsargā dabiskā valstu labklājība un jāpanāk, lai nauda paliek valstīs un palīdz to ekonomikām. Šeit es domāju par naftas, minerālu un gāzes naudu,” pauda O’Braiens.

„Pagājušajā gadā vien 159 miljardi dolāru tika glabāti nodokļu paradīzēs. Šo naudu varētu izmantot nabadzības samazināšanai. Šī summa ir lielāka nekā finansējums, ko visi pasaules donori ir piešķīruši nabadzības un humāno krīžu pārvarēšanai,” norādīja O’Braiens.

„Oxfam” pētījumā arī noskaidrots, ka daudzās valstīs novērojama arī kāda likumsakarība - ja valsts piedzīvo strauju ekonomisko izaugsmi, vienlaicīgi palielinās arī nabadzīgo cilvēku skaits. Kā piemērs tiek minēta Zambija, kur pēdējo desmit gadu laikā ekonomika gadā vidēji pieauga par 6%, bet nabadzības līmenis šajā laikā pieauga par 9%.

Otrkārt tiek norādīts, ka, piemēram, ASV, ja tu esi piedzimis nabadzīgā ģimenē, tas nozīmē, ka tu būsi nabadzīgs visu dzīvi. Savienotajās Valstīs puse no nabadzīgās ģimenēs dzimušiem bērniem paši kļūst par vecākiem ar zemiem ienākumiem.

Pēc „Oxfam” pārstāvju aprēķiniem, ieviešot 1,5% labklājības nodokli bagātākajiem pasaules iedzīvotājiem, izdotos glābt aptuveni 23 miljonus dzīvību. 

Tāpat organizācija noskaidrojusi, ka nevienlīdzība veicina arī vardarbības izplatīšanos. Vissarežģītākā situācija pašlaik ir Latīņamerikā, kur pēdējo desmit gadu laikā ir nogalināti miljoniem cilvēki. Arī 41 no 50  bīstamākajām pasaules pilsētām atrodas tieši šajā reģionā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti