Kopš augusta sākuma no Ukrainas pāri Melnajai jūrai eksportēts vairāk nekā pusmiljons tonnu graudu produktu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Kopš augusta sākuma no Ukrainas pāri Melnajai jūrai eksportēts vairāk nekā pusmiljons tonnu graudu produktu, otrdien paziņoja ANO.

Kopš Ukraina, Krievija, Turcija un ANO jūlija beigās noslēdza vienošanās par Melnās jūras atvēršanu, apstiprināti 36 kuģu braucieni, no tiem 21 devās no Ukrainas uz Bosfora šaurumu, bet 15 – uz Ukrainu, pavēstīja ANO.

Kopumā Turcijā veiktas inspekcijas 27 kravas kuģiem, kā to paredz vienošanās.

Vairāk nekā ceturtā daļa no visām izejošajām graudu kravām līdz šim ir bijušas paredzētas Turcijai, 22% Irānai un Dienvidkorejai, 8% Ķīnai un 6% Īrijai, paziņoja ANO.

Otrdien ceļā uz Džibutiju devās pirmais ANO nofraktētais kravas kuģis.

Līdz šim eksportēti nedaudz vairāk kā 560 000 tonnu graudu produktu, proti, kukurūza, saulespuķu milti un kvieši.

Ziņots, ka īstenojot jūlijā panāktās starptautiskās vienošanās, 1. augustā no Ukrainas ostām atsākās labības un pārtikas produktu eksports.

Vispirms kuģi pa jūras humāno koridoru dodas uz Stambulu, kur tos pārbauda Ukrainas labības eksporta kopīgajā koordinācijas centrā. Tajā strādā civilais un militārais personāls no Ukrainas un Krievijas, kā arī Turcijas un ANO pārstāvji. Viņu galvenais uzdevums ir uzraudzīt, lai Ukrainas kuģi ar labības kravām droši pārvietojas pa noteiktajiem maršrutiem, kā arī uzraudzīt pārbaudes, vai kuģos uz Melno jūru un no tās netiek vesti aizliegti ieroči.

Pēc pārbaudes kuģi var doties uz galamērķi.

Ukraina un Krievija 22. jūlijā Stambulā parakstīja atsevišķas vienošanās ar Turciju un ANO par graudu eksporta atsākšanu no Melnās jūras ostām.

Ukrainas lauksaimniecības sektors ir svarīgs labības avots pasaules tirgos, īpaši Tuvajos Austrumos un Āfrikā, kur situācija ap pārtikas nodrošinājumu ir sevišķi saspringta.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem  arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti