Kopš 2001.gada 11.septembra uzbrukumiem terorisma draudi pasaulē ir mainījušies

Šonedēļ aprit 20 gadi kopš 2001.gada 11.septembra teroristu uzbrukumiem Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Tas ir viens no traģiskākajiem brīžiem amerikāņu nācijas vēsturē, bet tā sekas izjuta visa pasaule. ASV uz 11.septembra uzbrukumiem atbildēja, uzsākot karu pret globālo terorismu. Vieni to uzskata par sekmīgu, citi – par izgāšanos. Tikmēr pēdējos gados rietumvalstīs arvien lielākus draudus rada pašmāju teroristi.

Kopš 2001.gada 11.septembra uzbrukumiem terorisma draudi pasaulē ir mainījušiesUldis Ķezberis

2001.gada 11.septembrī 19 teroristu organizācijas “Al Qaeda” sagatavoti džihādisti ieradās vairākās lidostās ASV ziemeļaustrumos, bez aizķeršanās izgāja drošības kontroli un iesēdās četrās lidmašīnās, kuru galamērķis bija Kalifornija. Neviena no lidmašīnām nesasniedza ASV rietumkrastu, jo teroristi pārņēma kontroli pār tām.

Divas lidmašīnas ietriecās ikoniskajos Pasaules tirdzniecības centra Dvīņu torņos Ņujorkā, bet vēl viena – ASV Aizsardzības ministrijas ēku kompleksā jeb Pentagonā Virdžīnijas štatā. Ceturtais lidaparāts, kam, visticamāk, vajadzēja ietriekties Baltajā namā vai ASV Kongresa ēkā Vašingtonā, nogāzās neapdzīvotā vietā Pensilvānijas štatā.

Neieskaitot teroristus, uzbrukumos dzīvību zaudēja 2977 cilvēki. Vairums no viņiem – 2753 – gāja bojā Pasaules Tirdzniecības centra ēku kompleksā un tuvējā apkaimē pēc Dvīņu torņu sabrukuma. Dažādas pakāpes ievainojumus guva vairāk nekā 6000 cilvēku.

Karš pret terorismu

20.septembrī toreizējais ASV prezidents Džordžs Bušs jaunākais, uzrunājot Kongresu, pasludināja karu pret terorismu un mudināja tajā iesaistīties arī citas valstis.

Fragments no Džordža Buša runas:

“Taču šī nav tikai Amerikas cīņa. Un uz likmes nav likta tikai Amerikas brīvība. Šī ir pasaules cīņa. Šī ir civilizācijas cīņa. Šī ir to visu cīņa, kuri tic progresam un plurālismam, tolerancei un brīvībai. Mēs aicinām ikkatru valsti pievienoties mums. Civilizētā pasaule apvienojas ap Ameriku. Viņi saprot – ja šis terors paliks nesodīts, tad viņu pilsētas, viņu pilsoņi var būt nākamie. Terors bez atbildes var ne tikai nojaukt ēkas, bet arī apdraudēt likumīgo valdību stabilitāti. Un ziniet ko – mēs to nepieļausim.”

Pēc 11.septembra uzbrukumiem pirmo un līdz šim vienīgo reizi ir iedarbināts NATO līguma 5.pants, kas paredz, ka uzbrukums vienam sabiedrotajam ir uzbrukums visai aliansei.

2001.gada 7.oktobrī sākās ASV vadīto koalīcijas spēku iebrukums Afganistānā, kur slēpās 11.septembra terora aktu iedvesmotājs – “Al Qaeda” līderis Osama bin Ladens. Amerikāņi viņu nogalināja 2011.gadā Pakistānā.

2003.gadā ASV kopā ar sabiedrotajiem iebruka arī Irākā, to pamatojot ar diktatora Sadama Huseina rīcībā esošajiem masu iznīcināšanas ieročiem un palīdzības sniegšanu teroristiem.

Politikas zinātnes doktors un ASV ārpolitikas pētnieks Mārtiņš Hiršs Latvijas Radio sacīja, ka amerikāņu galvenais mērķis karā pret terorismu bija nepieļaut 11.septembra mēroga terora aktu atkārtošanos. “Skatoties šādā griezumā, ASV mērķis tika sasniegts diezgan ātri un vienkārši. “Al Qaeda” neilgi pēc ASV iebrukuma Afganistānā vairs nespēja darboties normāli. Grupējuma līderi slēpās Pakistānā un citās valstīs, bet “Al Qaeda” kā efektīva starptautiska organizācija tika iznīcināta.

Ja skatās plašāk, piemēram, uz demokrātijas iedibināšanu Afganistānā, tad tas nav sanācis, bet “Al Qaeda” iznīcināšana amerikāņiem izdevās ļoti ātri un veiksmīgi,” domā Hiršs.

Arī pēc 2001.gada 11.septembra uzbrukumiem rietumvalstis ir piedzīvojušas asiņainus terora aktus, kurus sarīkoja “Al Qaeda” un citu džihādistu grupējumu iedvesmoti teroristi.

Piemēram, 2004.gada 11.martā pašnāvnieki gandrīz vienlaicīgi uzspridzinājās vairākos vilcienos Madridē, nogalinot 192 cilvēkus. 2005.gada 7.jūlijā vairāki džihādistu sarīkoti sprādzieni Londonas sabiedriskajā transportā izdzēsa 52 cilvēku dzīvību.

2015.gada 13.novembrī teroristu grupējuma “Islāma valsts” jeb “Daīš” sekotāji vairākās vietās Parīzē sarīkoja sprādzienus un apšaudes, kurās mira 130 cilvēki. Nākamā gada 14.jūlijā Francijas pilsētā Nicā 86 cilvēki gāja bojā, kad “Islāma valsts” iedvesmots uzbrucējs ar kravas automašīnu iebrauca pūlī.

Džihāda terorisma noriets?

Pēdējos gados ne Savienotās Valstis, ne Eiropa nav piedzīvojušas džihādistu uzbrukumus ar lielu upuru skaitu. Mārtiņš Hiršs uzskata, ka islāma terorisms vairs nav nopietns drauds Rietumiem.

“Ja mēs skatāmies uz radikālo džihādismu, tad Eiropā tā īsti nav problēma.

Tuvajos Austrumos, Centrālāfrikā, jā – tur ir plašs klāsts ar organizācijām, piemēram, “Boko Haram”, “Taliban” un arī “Islāma valsts” vēl nedaudz eksistē. Šīs organizācijas pēdējos trīs četros gados Eiropā neko īsti nav organizējušas un veikušas. Džihādisma terorisms noriet,” sacīja Hiršs.

Tomēr Eiropas Savienības (ES) tiesībaizsardzības aģentūra Eiropols savā jaunākajā ziņojumā par terorisma situāciju 27 ES dalībvalstīs secināja, ka džihādistu terorisms joprojām ir lielākais drauds blokam.

Pērn ES īstenoti desmit džihādistu uzbrukumi, kuros dzīvību zaudējuši 12 cilvēki, bet ievainoti 47. Upuru skaits džihādistu uzbrukumos pērn ir ievērojami mazāks nekā 2015. un 2016.gadā, kad terora aktos ES nogalināja attiecīgi 150 un 135 cilvēkus.

Pagājušajā gadā ES reģistrēti kopumā 57 sekmīgi, nesekmīgi un novērsti terorisma incidenti, kuros nogalināts 21 cilvēks, bet 54 ievainoti.

Pašmāju terorisms

Gan Eiropols, gan ES dalībvalstu drošības dienesti norādījuši uz arvien pieaugošajiem terorisma draudiem, ko rada pašmāju ekstrēmisti. Mārtiņš Hiršs uzskata, ka nevis globālais džihādisma terorisms, bet vietējie teroristi rada lielāko apdraudējumu Eiropā un ASV.

“Pēdējos gados lielākais skaits terora aktu un upuru ir no pašmāju teroristiem,

no galēji labējiem radikāļiem, neonacistiem, kas ir vietējie eiropieši un amerikāņi. Tie ir pašmāju grupējumi, kas ir baltie nacionālisti vai neonacisti. Tas ir plašs grupējumu tīkls, kas aptver gan antisemītus, gan pret musulmaņiem un imigrantiem noskaņotus cilvēkus. Šādi grupējumi ASV un arī Eiropas Savienībā ir veikuši terora aktus biežāk nekā radikālie džihādisti,” norādīja Hiršs.

ASV pēc 2001.gada 11.septembra džihādistu veiktos terora aktos ir nogalināti vismaz 107 cilvēki, savukārt pašmāju galēji labējo ekstrēmistu uzbrukumos nogalināti vismaz 114 cilvēki, liecina domnīcas “New America” apkopotie dati.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt