Ciešot sakāvi referendumā, viņš solījis atkāpties no amata. Potenciālā politiskā krīze Itālijā var asi atbalsoties citās Eiropas Savienības valstīs.
Demonstrantu sadursmes ar policiju Florences ielās ir uzskatāms apliecinājums augstajām likmēm par konstitucionālo referendumu Itālijā. Šīs ir lielākās izmaiņas Itālijas pamatlikumā kopš monarhijas atcelšanas 1946.gadā.
Reformu rezultātā samazināsies reģionu pārstāvju un arī visa augšpalātas – Senāta – ietekme parlamentā. Lēmumu pieņemšana kļūs vienkāršāka un ātrāka. Parlamentāriešu tirgošanās iespējas un iespējas vilcināt lēmumu pieņemšanu tiks ierobežotas, dodot lielākas rīcības iespējas valdībai un premjeram.
Itālijas premjers Mateo Renci paziņojis, ka atkāpsies no amata, ja viņa virzītie grozījumi negūs Itālijas sabiedrības atbalstu referendumā.
Interesanti, ka ekspremjers Silvio Berluskoni savā laikā pats virzīja reformu piedāvājumu. To atbalstīja parlaments, bet bez nepieciešamā balsu pārsvara. Tādēļ nācās rīkot referendumu, kurā Berluskoni cieta sakāvi. Toties tagad viņš un viņa politiskais spēks paši ir reformu pretinieki.
Uzrunā sev piederošā televīzijas kanāla translācijā viņš Renci virzītās reformas sauc par klusu valsts apvērsumu. Reformas esot nepieciešams apturēt, lai Renci nekļūtu par Itālijas saimnieku.
“Pazīstams vācu jurists par šīm reformām teicis, ka tās ir kluss valsts apvērsums. Renci jābūt ļoti piesardzīgam, uzskatot, ka šīs reformas nāks viņam par labu,” brīdināja Silvio Berluskoni.
Tikmēr Itālijas ekonomika neatkopjas, valsts finansiālā stabilitāte ir apdraudēta. Papildu grūtības rada globālie izaicinājumi un problēmas Eiropas Savienībā. Turklāt Itālijā turpinās bēgļu pieplūdums no Ziemeļāfrikas. Roma atkārtoti rosinājusi citas Eiropas Savienības dalībvalstis aktīvāk palīdzēt bēgļu jautājumā. Īpaši tas attiecas uz jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Roma brīdinājusi, ka pretējā gadījumā bloķēs līdzekļus, ko tās saņem Briseles atbalstītos projektos.
Šajos apstākļos Itālijas premjers Mateo Renci licis lielas likmes uz konstitucionālajām reformām. Gan viņa panākumi, gan zaudējums var atbalsoties visā Eiropas Savienībā. Itālija nav tikai trešā lielākā Eiropas Savienības ekonomika. Kopš britu lēmuma par izstāšanos no Eiropas Savienības, Roma - nevis Londona - kopā ar Parīzi un Berlīni veido Eiropas Savienības politisko trio.
