Konstantinopoles patriarhāts atzīst Ukrainas pareizticīgās baznīcas neatkarību

Konstantinopoles patriarhāts ceturtdien atzinis Ukrainas pareizticīgās baznīcas neatkarību.

Konstantinopoles baznīcas sinode, kuru vadīja patriarhs Bartolomejs, ko citu pareizticīgo baznīcu galvas uzskata par "pirmo starp līdzīgajiem", nolēma "turpināt procedūru autokefālijas piešķiršanai Ukrainas baznīcai," teikts sinodes izplatītajā oficiālajā paziņojumā.

Sinode nolēmusi atcelt 1686.gada lēmumu, ar kuru Kijevas metropolija tika nodota Maskavai.

Krievijas pareizticīgā baznīca paziņojusi, ka tas esot "katastrofāls" lēmums un ka tā būs spiesta pārtraukt eiharistisko vienotību ar Konstantinopoli. "Šodien Konstantinopoles patriarhs ir pieņēmis katastrofālu lēmumu - pirmām kārtām attiecībā uz sevi un globālo pareizticību," paziņoja patriarha Kirila preses pārstāvis Aleksandrs Volkovs, piebilstot, ka "Konstantinopoles patriarhāts ir šķērsojis sarkano līniju".

Kirils iepriekš šogad devās uz Stambulu, cerībā pārliecināt Konstantinopoles patriarhātu nespert šādu soli.

Domājams, ka jautājums par Ukrainas pareizticīgās baznīcas neatkarību spēlēs būtisku lomu nākamā gada martā gaidāmajās Ukrainas prezidenta vēlēšanās. Prezidents Petro Porošenko ir izvirzījis šo par vienu no galvenajiem jautājumiem, gatavojoties cīņai par pārvēlēšanu.

Prezidents Konstantinopoles patriarhāta lēmumu novērtēja atzinīgi.

"Šī ir labā uzvara pār ļauno, gaismas uzvara pār tumsu," sacīja Porošenko, piebilstot, ka Ukraina gaidījusi šo vēsturisko notikumu vairāk nekā 330 gadus.

Konstantinopoles baznīcas sinode arī nolēmusi atjaunot Ukrainas pareizticīgās baznīcas patriarha Filareta un Kijevas metropolīta Makarija kanonisko statusu pēc viņu ekskomunikācijas strīdā ar Maskavu.

Maskavas patriarhāts, ko atbalsta Kremlis, apgalvo, ka tas faktiski pārrauga lielāko daļu no Ukrainas pareizticīgo draudzēm, un brīdinājis, ka Ukrainas baznīcas neatkarība var izraisīt šķelšanos pareizticībā.

Pagājušajā mēnesī Krievijas patriarhs Kirils draudēja, ka viņa vadītā baznīca pametīs Stambulas patriarhātu, ja tas atzīs Ukrainas Pareizticīgās baznīcas neatkarību. Kremļa pārstāvji uzsvēra, ka šāds lēmums radīs šķelšanos pareizticīgo vidū.

Ukrainas baznīcu pašreiz veido trīs daļas, no kurām vienu pārrauga Maskavas patriarhs. Ukrainas valdība to uzskata par nepieņemamu situāciju, ņemot vērā konfliktu Austrumukrainā.

Ukrainas pareizticīgā baznīca faktiski atšķēlās no Maskavas pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, un Filarets bijis viens no skaļākajiem Ukrainas pareizticīgās baznīcas neatkarības atbalstītājiem.

Saistītie raksti
5 komentāri
Igors Mihailovs
Interesenti var palasīt (krieviski gan): Vācu teologa viedoklis intervijā Deutsche Welle: https://www.dw.com/ru/%D0%BD%D0%B5%D0%BC%D0%B5%D1%86%D0%BA%D0%B8%D0%B9-%D1%82%D0%B5%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D0%B3-%D1%82%D0%BE%D0%BC%D0%BE%D1%81-%D1%83%D0%BA%D1%80%D0%B0%D0%B8%D0%BD%D0%B5-%D0%BC%D0%BE%D0%B6%D0%B5%D1%82-%D1%80%D0%B0%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D1%82%D1%8C-%D0%BC%D0%B8%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%BE%D0%B5-%D0%BF%D1%80%D0%B0%D0%B2%D0%BE%D1%81%D0%BB%D0%B0%D0%B2%D0%B8%D0%B5/a-45658773 Krievu jurista viedoklis (tai skaitā par to, ka abu Patriarhu pozīcijas nav nevainojamas): https://www.pravmir.ru/snyatie-anafemyi-s-filareta-i-protsess-avtokefalii-greki-blefuyut/
Igors Mihailovs
Es te nerunāju, ka Maskavas Patriarhāta pozīcija ir ideāla un nemaināma; var būt kā kanoniski iebildumi par Kijevas metropolijas nodošanu 17. gs. beigās Maskavai, gan par to, kā 1970. gados MP vienpusēji dāvāja neatkarību Amerikas Pareizticīgo baznīcai (kanoniski it kā pareizi, bet vēl aizvien nešķiet skaidrs, kā kanoniskā teritorija ir Amerika, un nebija skaidrs arī toreiz). Runa ir par to, ka visas šīs sacīkstes, "kurš no mums ir lielāks", par kurām vēl pats Kristus vairākkārt kritizēja savus mācekļus, ne pie kā laba nenoved. Polijas, Antiohes un Bulgārijas baznīcas, starp citu, ir piedāvājušas Bērtulim sasaukt kopīgo visu Pareizticīgo baznīcu sanāksmi par šo jautājumu. Man šķiet, ka tā varētu būt labākā izeja no nemierīgās situācijas.
Igors Mihailovs
...patriarhāta, jo nebija tā piekrišanas. Tā kā "brīvības alcēji" nerimās, tika izveidotas šķeltnieku struktūras, kā rezultātā daudzi mūsdienu Abhāzijā dzīvo ārpus kanoniskās Baznīcas. Līdzīgas problēmas patlaban ir Maķedonijā un, tātad, Ukrainā. Savā tieksmē aiziet "kaut vai pie velna, tik projām no Maskavas" ukraiņu nacionālisti kopš 1990. gadiem nereti veic vardarbīgas darbības pret Maskavas patriarhāta draudzēm, ne tikai aģitējot, bet uzbrūkot garīdzniekiem un ar spēku atņemot dievnamus, lai nodotu tos šķeltniekiem. Tā kā baurot par slikto Maskavu/sliktiem Rietumiem ir daudz vieglāk nekā cīnīties ar korupciju/nebūt korupcionāram, Ukrainas valdība, ja ir pretmaskaviski orientēta, nereti izmantojusi baznīcas traģēdiju Ukrainā politiskā kapitāla iegūšanai – līdzīgi kā to nereti dara Kremlis, kurš kopš padomju un Pētera I laikiem gan tomēr vēl nav iejaucies Baznīcas iekšējās lietās tik klaji. Politika ir politika, bet Baznīca ir Kristus vīnadārzs un Viņa miesa, nevis spēļu kauliņš.
Igors Mihailovs
... vienmēr acīmredzami centušies atturēties no nostāšanās kādā no pusēm – cik nu tas ir iespējams gan mūsdienu Krievijā, gan Ukrainā. CIta lieta – cik vispār Konstantinopoles rīcība tagad atbilst Baznīcas kanoniem. Līdz šim vēl nekad gadsimtu gaitā iesaknējušās kanoniskās robežas netika mainītas. Šķelšanās ir notikusi ne reizi vien; tā savulaik tieši no Konstantinopoles atšķēlās Bulgāru baznīca. Bet atcelt 300 gadus vecus lēmumus, kas skar citas neatkarīgas baznīcas ķermeni – tā nav darījis neviens. Tas, ka, mainoties robežām, mainās ticīgo piederība vienai vai otrai pareizticīgo baznīcai, ir normāli un kanoniem atbilstoši; tā neatkarību no Maskavas ieguva poļu un čehu pareizticīgie. Bet tas notiek tikai ar tās baznīcas piekrišanu, no kuras atdalās; pretējā gadījumā to sauc par filetismu – kad nacionālās intereses tiek nostādītas pāri mieram un saticībai Kristū. Kad Abhāzija un Dienvidosetija ar Kremļa atbalstu kļuva neatkarīgas, MP atteicās pārņemt šo zemju pareizticīgos no Gruzi
Igors Mihailovs
Žurnālists acīmredzami neorientējas baznīcu jautājumos. 1) Ukrainā ir trīs organizācijas, kas sevi uzskata par Ukrainas Pareizticīgo baznīcu: * Ukrainas Pareizticīgo baznīca (Maskavas patriarhāts, skaitliski lielākā un līdz šim vienīgā, ko atzina citas pareizticīgo baznīcas) * Ukrainas Pareizticīgo baznīca (Kijevas patriarhāts – līdz šim nevienas citas baznīcas neatzītā šķeltnieku organizācija; par šķeltniekiem viņi ir saucami vismaz tīri terminoloģiski noteikti, jo atšķēlās no UPB(MP) bez baznīcas galvas piekrišanas) * Ukrainas Autonomā pareizticīgo baznīca (šķeltnieki no 1920. gadiem) Attiecībā uz Kremļa atbalstu Maskavas Patriarhātam – drīzāk Kremlis to mēģina izmantot savās interesēs, kā ar Austrumu Baznīcu ir noticis visai bieži vēl kopš Romas laikiem. Visi Baznīcas hierarhi, ieskaitot Kirilu, vienmēr ir centušies būt maksimāli atturīgi saspīlētajos jautājumos, tajā skaitā par karu Austrumukrainā. Cita lieta, ka daudzu personīgā politiskā nostāja tiešām ir tuva Kremlim, bet
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti