Septiņas dienas Eiropā

Ārpolitika - ko 2015. gads atstājis "bagāžā" un kādi notikumu pavērsieni vēl priekša

Septiņas dienas Eiropā

Medijos: Atbildība pēc Vecgada notikumiem Ķelnē un Polijas valdības pēdējā laika lēmumi

Pasliktinājušās Saūda Arābijas un Irānas attiecības. Kā tas ietekmēs pasauli?

Konflikts Tuvajos Austrumos – sunnītu un šiītu cīņas vai konkurence par naftas lielvalstu statusu?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Konflikts, kas Tuvajos Austrumos aizvien samilst starp Saūda Arābiju un Irānu, nereti tiek saistīts ar senām cīņas starp sunnītu un šiītu vērtību aizstāvību, kā arī konkurenci par naftas lielvalstu statusu

Janvāra sākumā saniknoti protestētāji mēģināja ielauzties un nodedzināt Saūda Arābijas vēstniecību Teherānā, kā arī konsulātu Mešhedā. Protestus bija izraisījis Saūda Arābijas lēmums sodīt ar nāvi 47 terorismā aizdomās turētas personas – vairums bija sunnīti, kuri apsūdzēti par līdzdalību ar grupējuma “Al Qaeda” saistītos terora aktos pēdējo desmit gadu laikā. Nāvessodi tika izpildīti, cilvēkiem nocērtot galvas vai nošaujot. Sodīto vidū bija arī ietekmīgais šiītu sludinātājs, garīdznieks, piecdesmit sešus gadus vecais Nimrs al Nimrs. Saūda Arābija al Nimru apsūdzēja aicinājumos uz vardarbīgu varas gāšanu.

Teju uzreiz Saūda Arābija, reaģējot uz iebrukumiem vēstniecībā, pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Irānu. Saūda Arābijas paziņojumā tika norādīts, ka Irāna iejaucas karalistes iekšējās lietās, kā arī īsteno naidīgu politiku visā reģionā, vairojot terorismu.

Saūda Arābijas ārlietu ministra Adel al Jubes paziņojumā presei norādīts, ka Irānas diplomātiem 48 stundu laikā bija jāatstāj karaļvalsts: “Saūda Arābija lauž diplomātiskās attiecības ar Irānu un lūdz, lai visi Irānas diplomātiskās misijas locekļi dodas prom 48 stundu laikā. [..] Irānas vēsture ir negatīvu iejaukšanos un naidīgumu arābu jautājumos pilna, un tas vienmēr ir kopā ar iznīcināšanu. Teherāna ir tā, kas cenšas “destabilizēt” reģionu.”

Tikmēr Irānas prezidents Hasans Rohani nosodīja Nimra nonāvēšanu un arī paziņoja, ka uzbrukums Saūda Arābijas vēstniecībai ir neattaisnojams un vainīgie par to jāsauc pie atbildības. Tāpat Irāna norāda, ka sludinātājs jau kopš Arābu pavasara nemieriem bija aicinājis mierīgā ceļā nomainīt Saūda Arābijas karalisko ģimeni.

Procesu vērotājiem varētu šķist, ka notiek senas cīņas par sunnītu un šiītu vērtību aizstāvību turpinājums. Savukārt politikas analītiķi norāda, ka abas valstis ir izteiktas konkurentes par naftas lielvalstu statusu reģionā un arī pasaules līmenī, jo centrālā runa ir par ģeopolitiku, varu un ietekmi. Bet, pavisam vienkāršoti skaidrojot, notikumu vēsture liecina, ka šodienas notikumu aizsākums karam starp Saūda Arābiju un Irānu veidolā datējams ar 1979.gada islāma revolūciju Irānā un sekojošo cīņu par reģionālo hegemoniju starp Rijādu un Teherānu. Bet tieši pašu šiītu un sunnītu sacensībai ir daudz dziļākas saknes – vismaz 1300 gadus senas.

Mūsdienās Saūda Arābija, kur iedzīvotāju vairākums ir sunnīti, un Irāna, kur iedzīvotāju vairākums ir šiīti, atbalsta konkurējošos spēkus Sīrijas un Jemenas konfliktos, un attiecības abu valstu starpā pēdējo notikumu dēļ ļoti pasliktinājušās. Diplomātiskās attiecības ar Irānu pagājušonedēļ sarāva arī Bahreina, kur pie varas ir sunnīti, bet Apvienotie Arābu Emirāti atsaukuši no Irānas savu vēstnieku un ierobežojuši diplomātiskās attiecības ar Teherānu.

Bažas par garīdznieka al Nimra sodīšanu ar nāvi un šī soļa sekām paudusi arī ASV un Eiropas Savienība. Vašingtona norādīja, ka Saūda Arābija riskē saasināt starpkopienu spriedzi laikā, kad to steidzami nepieciešams mazināt. Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni aicinājusi Saūda Arābiju un Irānu izvairīties no konflikta eskalācijas. Arī Vācijas un Francijas ārlietu dienesti atsevišķi ir aicinājuši puses mazināt domstarpības un sēsties pie sarunu galda.

Mogerīni pauda nožēlu par nāvessoda izpildi, atkārtojot ES stingro nostāju pret nāvessodu izmantošanu jebkādos apstākļos, īpaši masveida nāvessoda izpilžu gadījumos: “Konkrētais gadījums ar Nimru al Nimru rada nopietnas bažas par vārda brīvību un pamata pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kas jāaizsargā visos gadījumos, arī saistībā ar cīņu pret terorismu. Šī lieta vēl vairāk aktivizē reliģisko spriedzi, kuras dēļ jau nodarīts milzu kaitējums visā reģionā ar bīstamām sekām.”

Savukārt Turcija, kas ir vēl viens Tuvo Austrumu varas centrs, strīdā šobrīd neiejaucas. Prezidents Redžeps Tajips Erdogans pagājušonedēļ, pirmo reizi publiski izsakoties par notikumiem, kas izraisījuši krīzi Saūda Arābijas un Irānas starpā, atteicās nosodīt Saūda Arābijā notikušo nāvessodu izpildi 47 cilvēkiem, sakot, ka tā ir karalistes “iekšēja juridiska lieta”. „Tas, vai jūs tam piekrītat vai nepiekrītat, ir atsevišķs jautājums,” tā Erdogans.

Šis konflikts, kurā saistītas Saūda Arābija un Irāna, pretējas grupas Sīrijā un Irākā, un arī pretējās puses Jemenā, ir vēl viens izaicinājums iespējamiem virzieniem, kuros varētu pagriezties  reģionālā spriedze un, piemēram, ASV attiecības ar Saūda Arābiju. Raidsabiedrība Democracynow.org vēstīja, ka saskaņā ar Baraka Obamas administrāciju ASV nesen ir reģistrējusi oficiālu dokumentu par jaunu ieroču tirdzniecības līgumu ar Saūda Arābiju par 50 miljardiem dolāru.

Tikmēr “The Security Assistance Monitor” vecākais padomnieks un “The Arms and Security Project at the Center for International Policy” direktors Viljams Hartungs norādīja, ka varbūt ir pienācis laiks, kad vārdiem par nepieciešamību mazināt konfliktu varētu sekot arī darbi: “Ja [Baraka] Obama administrācija grib parādīt savu neapmierinātību ar šo nāvessoda izpildīšanu un vēlas mēģināt izbeigt karu Jemenā, tad ir tagad īstais brīdis distancēties no Saūda Arābijas, sākot ar to, ka tiktu nogrieztas dažas no šīm ieroču piegādēm,” norāda Hartungs.

Savukārt Krievija ir izteikusi gatavību kļūt par starpnieku Saūda Arābijas un Irānas attiecībās. Tās ārlietu dienesta pārstāvji pauduši pārliecību, ka saspīlējums, visticamāk, turpināsies ar ekonomiskām sankcijām un spriedze reģionā tikai palielināsies.

Saspringtās attiecības starp Saūda Arābiju un Irānu veicinājušas naftas cenas celšanos, kas  ir reakcija uz to, ka “Tuvo Austrumu ģeopolitiskais konflikts var apdraudēt naftas piegādes”, aģentūrai AFP teica Singapūras uzņēmuma “IG Markets” analītiķis Bernards Aus: “Mēs redzam pārliecinošu šo divu nāciju naftas produkciju kritumu, un tiek ietekmēta arī plašāka naftas ražošanas kopiena. Nestabilais piegādes jautājums pastāvēs arī turpmāk, kā izskatās. Tas nozīmē, ka naftas cenas paliks zem spiediena uz ilgāku laiku.”

Pagaidām par iespējamiem Tuvo Austrumu konflikta atrisināšanas scenārijiem tiek runāts piesardzīgi, bet aizvien vairāk valstu izsakās par konfliktu ar cerībām arī uz rīcību. Un, kā norāda analītiķi, divu pušu konflikts pārtapis par starpnieku konfliktu un kļūst par pasaules konfliktu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti