Pagājušās nedēļas nogalē Romas katoļu baznīca kārtējo reizi nonāca pat vairāku skandālu uzmanības centrā. Francijas prokurori piektdien paziņoja, ka izmeklē sūdzību par seksuālu uzmākšanos, kas izvirzīta pret Vatikāna sūtni Francijā, 74 gadus vecos Luidži Venturu. Viņš ir apustuliskais nuncijs Francijā jau kopš 2009. gada un uz viņu attiecas diplomātiskā imunitāte.
Jau dienu vēlāk kļuva zināms, ka pāvests Francisks ir atņēmis garīdznieka titulu bijušajam amerikāņu kardinālam Teodoram Makarikam, kurš tiek apsūdzēts kāda pusaudža seksuālā izmantošanā pirms 50 gadiem. Pašlaik 88 gadus vecais bijušais Vašingtonas emeritētais arhibīskaps Makariks, kurš no Vatikāna kardinālu kolēģijas atkāpās pagājušajā gadā, ir pirmais tik augstu stāvošais garīdznieks, kuram šis tituls atņemts. Reaģējot uz Vatikāna lēmumu, ASV katoļu bīskapu konferences vadītājs kardināls Daniels Dinardo paziņoja, ka šis ir kārtējais pierādījums tam, ka vardarbība netiks tolerēta un neviens garīdznieks neatkarīgi no tā, cik viņš ir ietekmīgs, nevarēs stāvēt augstāk par likumu.
Titula atņemšana Makarikam notiek tikai dažas dienas pirms Vatikānā paredzētās konferences, kurā tiks runāts par to, kā tikt galā ar katoļu baznīcu skārušo skandālu vilni par bērnu seksuālu izmantošanu.
Uz samitu ieradīsies aptuveni 100 bīskapu konferenču vadītāji no visas pasaules.
Pāvests ir uzdevis šiem bīskapiem pirms Romas sanāksmes tikties ar uzmākšanās upuriem savās valstīs. Viens no konferences rīkotājiem vācu jezuītu priesteris, teologs un psihologs Hanss Collners uzskata, ka šādam rīkojumam noteikti ir jāatstāj iespaids uz garīdzniekiem.
"Bīskapiem no valstīm, kurās šis vēl nav atklāti apspriests jautājums, ir iespēja uzklausīt šo dziļi ievainoto cilvēku dusmas, vilšanos, niknumu, depresiju vai cerības," sacīja Collners. "Tas pilnīgi noteikti ietekmēs šīs sanāksmes norisi, jo, ja tu reiz esi apsēdies un aprunājies ar seksuāla nozieguma upuri un esi viņā patiesi ieklausījies, tu atver savu prātu, ausis un sirdi un tu vairs nekad nebūsi tāds pats cilvēks kā iepriekš. Tu saproti, ka kaut kas ir jāmaina."
Pēc Collnera vārdiem, daudzas valstis jau ir sniegušas milzīgu ieguldījumu cīņā pret seksuāliem noziegumiem baznīcā un no šīm valstīm jau tiek saņemts arvien mazāk ziņojumu par jauniem pārkāpumiem.
Garīdznieku upuru asociācijas vēlas panākt, lai konferences beigās baznīcas vispārējos likumos tiktu noteikta nulles tolerance pret jebkādu seksuālu pāridarījumu.
Organizācija “Ending Cleric Abuse”, kas vēlas izbeigt garīdznieku pastrādātos noziegumus un kas apvieno aktīvistus un seksuālo noziegumu upurus no 17 valstīm uzstāj, ka jebkuram garīdzniekam, kurš ir nodarījis pāri bērnam vai šādu noziegumu ir piesedzis, ir jāatņem garīdznieka tituls, neatkarīgi no tā, cik sen noziegums pastrādāts. Par vainīgu atzītās personas būtu jāiekļauj globālajā pedofilu reģistrā. Savukārt no jauna veidojamai neatkarīgai Vatikāna Patiesības komisijai būtu jāizpēta pārkāpumu arhīvi un tie jāpublisko, sākot jau ar pašu Vatikānu.
Tāpat atsevišķi eksperti vēlas panākt, lai Katoļu baznīca beidzot skaidri definē, kas ir uzskatāms par bērna seksuālu izmantošanu. Savukārt Vācijas bīskapu konferences vadītājs Reinhards Markss ir aicinājis uzsākt skaidru un atvērtu diskusiju par celibātu, ko upuru asociācijas uzskata par vienu no bērnu seksuālas izmantošanas veicinātājiem.
Hanss Collners paskaidrojis, ka viens no konferences mērķiem ir tieši diskutēt par izmaiņām pašreizējā baznīcas kā institūcijas attieksmē, jo, piemēram, Āzijā, Āfrikā un arī Tuvajos Austrumos šo uzskata par Rietumu pasaules problēmu, turklāt
daudzās valstīs diskusijas par seksuāliem uzbrukumiem vai vardarbību pret bērniem joprojām tiek uzskatītas par aizliegtām tēmām.
"Pirmo reizi vēsturē mēs nerunāsim tikai par precīziem kanoniskiem uzstādījumiem, mēs nerunāsim par kādu konkrētu garīdznieku, kurš pastrādājis vai piesedzis noziedznieku," paskaidroja Collners. "Mēs runāsim par visu sistēmu, par baznīcas kā institūcijas ietekmi uz tik ilgā laika posmā notikušajiem pārkāpumiem, kuri netika konstatēti vai par kuriem netika ziņots. Mēs skaidrosim, kā bija iespējams, ka šajā organizācijā, kas sludina Dieva vārdu, ir bijis tik daudz piesegšanas gadījumu, tik daudz acu aizvēršanas uz upuriem un viņu traumām."
Lai arī uz nedēļas otrajā pusē gaidāmo Vatikāna konferenci tiek liktas ļoti lielas cerības, Romas pāvests Francisks ir atzinis, ka tūlītējus risinājumus visām problēmām, visticamāk, panākt tomēr neizdosies.
