Eiropas politiķi aizvien skaidrāk apzinās, ka Krievijas uzsāktais hibrīdkarš vairs nav tikai Ukrainas vai Krievijas kaimiņvalstu problēmas, un tas ir kļuvis par draudu visai Eiropas Savienībai. Britu drošības eksperts Krievijas un Eirāzijas jautājumos Džeimss Šers norāda, ka patiesībā atsevišķas hibrīdkara izpausmes pret Eiropu Krievija īsteno jau visai ilgi.
„Ja kādreiz Krievijas esošā vara sabruks un šī brīža slepenā informācija nonāks atklātībā, mēs būsim pārsteigti uzzināt, ka Krievijas investīciju apjoms antiliberālās politiskajās kustībās, politiskajās kustībās, kas ir naidīgas atlantiskajai domāšanai, kā arī ļaundabīgās eiroskeptiķu politiskajās kustībās ir krietni lielāks un sistemātiskāks, nekā mums šķita. Un tas arī turpinās krietni ilgāk, nekā mums šķita,” pauda Šers.
Eiropas politiķi arī uzsver, ka jaunajos apstākļos Eiropas valstīm ir arī skaidri jānoformulē to iespējamā rīcība gadījumos, ja Krievijas agresijas izpausmes sāks izpausties arī ārpus Ukrainas.
Savukārt Eiropas Parlamenta ārlietu komitejas vadītājs Elmārs Broks norādīja – ir svarīgi apzināties, ka hibrīdkara viens no mērķiem ir maskēt agresiju, un tādā veidā censties novērst NATO līguma 5.panta stāšanos spēkā. Tāpēc ir nepieciešams skaidri pateikt, ka NATO saistības būs spēkā arī slēptas agresijas spēkā, aicināja Broks.
Savukārt Latvijas ārpolitikas eksperts Andris Kudors norādīja, ka informatīvajā karā Krievija savā ziņā ļaunprātīgi izmanto arī Rietumos stingri ievērotos preses brīvības un viedokļu dažādības principus. Eiropai nevajadzētu atbildēt ar tiešām propagandas metodēm, tomēr nepieciešams radīt spēcīgus, alternatīvus informācijas kanāli Eiropas Savienībā dzīvojošajiem krievu tautības iedzīvotājiem.
„Mūsu krievvalodīgajai auditorijai šeit Latvijā un Igaunijā ir pieejami kādi pieci TV kanāli. Pat, ja mēs radīsim vienu spēcīgu TV kanālu krievu valodā, neesmu pārliecināts, ka ar to pietiks. Tāpēc ir ļoti daudz ko darīt, lai mazinātu šādu ievainojamību,” sacīja Kudors.
Savukārt Eiropas Savienības ārpolitikas augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni konferences laikā norādīja – ir skaidrs, ka pamiers Ukrainā netiek ievērots pilnībā, tāpēc sankcijas pret Krieviju netiks tuvākajā laikā netiks atceltas un, gluži otrādi, nepieciešamības gadījumā tiks pastiprinātas.
Jau ziņots, ka iepriekš Lielbritānijas parlamenta komitejas ziņojumā par ES un Krievijas attiecībām pirms un pēc Ukrainas krīzes secināts, ka Eiropas Savienība (ES) nespēja pareizi novērtēt iekšpolitiskās izmaiņas Krievijā un dzīvoja ilūzijās, ka Maskava ir ceļā uz demokrātiskas eiropeiskas valsts veidošanu un ignorēja nopietnus brīdinājuma signālus, tāpēc Ukrainas krīzē ES ienāca kā mēnessērdzīgā.
