Kā pēc tikšanās, kurā piedalījās gan Ukrainas, gan Krievijas, gan ES pārstāvji, pavēstījis Eiropas Tirdzniecības komisārs Karels de Guhts, šis solis ir sperts, domājot par miera procesu Ukrainā. ES šajā laikā sola turpināt dažādus atvieglojumus ukraiņu precēm.
Trīspusējā tikšanās Briselē, kurā piedalījies ES Tirdzniecības komisārs Karels de Guhts, Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Klimkins un Krievijas ekonomikas ministrs Aleksejs Uļukajevs, noslēgusies ar lēmumu nogaidīt, tādejādi dodot artavu, pēc Eiropas Komisijas vārdiem, pilnīgā Ukrainas situācijas stabilizēšanā un novēršot Krievijas bažas, ka līgums negatīvi ietekmēs tās ekonomiku.
Maskavas raizes esot par to, ka tirdzniecības līgums pavērs durvis lētākām ES precēm Ukrainā, kas mazinās interesi par Krievijas precēm, īpaši tādēļ, ka Ukraina ir ļoti nozīmīgs Krievijas tirgus, savukārt ar laiku lētākās un labākās Eiropas preces ieplūdīšot arī Krievijā, apdraudot vietējos ražotājus.
Tirdzniecības līgums būs atlikts par vairāk nekā gadu un spēkā, pēc pašreizējām aplēsēm, varētu stāties nākamā gada decembrī, lai gan tam būtu jāīstenojas jau novembrī. Turklāt jau oktobrī būtu jābeidzas Briseles uz laiku iepriekš noteiktajiem īpašajiem Ukrainas tirdzniecības preču atvieglojumiem, taču komisārs Karels de Guhts solīja, ka ES tos pagarinās, turpinot īstenot, piemēram, samazinātus muitas tarifus.
Šis tirdzniecības līgums, ko Eiropas Komisija uz laiku atlikusi, Ukrainai solīja piesaistīt vismaz miljardu eiro gadā.
Par Eiropas Komisijas lēmumu atlikt līgumu savs vārds tagad būšot jāsaka arī visām 28 dalībvalstīm.
Visas trīs puses - ES, Ukraina un Krievija - turpināšot sarunas par to, kā atbildēt Krievijas bažām par līguma negatīvo ietekmi uz tās ekonomiku.
Šī vienošanās Briselē notiek laikā, kad ES noteikusi jaunu sankciju vilni pret Krieviju. Tās vērstas pret naftas un aizsardzības uzņēmumiem, valstij piederošajām bankām, liedzot tām piekļuvi Eiropas finanšu tirgiem. Turklāt tā sauktajam ES melnajam sarakstam pievienoti vēl 24 Krievijas un tās okupētās Krimas amatpersonu, kā arī Maskavas atbalstīto teroristu vārdi, kam noteikti ceļošanas ierobežojumi un iesaldēti konti Eiropas bankās.
Eiropadomes priekšēdētājs Hermans van Rompejs gan iepriekš ir norādījis, ka ES ir gatava sankcijas pārskatīt, ja no Krievijas puses sekos pozitīvas izmaiņas un tā sāks īstenot ES nosacījumus - atkāpties no Ukrainas, atbrīvot ķīlniekus, atdot robežkontroles punktus un citus.
