Georgijeva ir pārliecināta, ka visu grūto situāciju priekšā lielākais trumpis Eiropā ir vienotība. “Mums jākoncentrējas uz problēmas risināšanu, vērtējot, kā un ko mēs varam palīdzēt. Tūkstošiem cilvēku ierašanās Eiropā bija un joprojām ir mums liels šoks,” viņa norāda.
Viņasprāt, pirmkārt, jāaizsargā Eiropas ārējās robežas, lai neaugtu mūsu iekšējās robežas.
Otrkārt, jāreformē Dublinas konvencija un jāsavieno ES valstu patvēruma sistēmas: “Tagad mums ir 28 dalībvalstis un tikpat dažādi veidi, kā reģistrēt cilvēkus, piedāvāt sociālo palīdzību, izglītību, darba iespējas. Tā tas nevar turpināties.”
Tāpat ir jācīnās pret cilvēku kontrabandu un jāatver iespējas legāli nokļūt Eiropā, tajā pašā laikā aizverot nelegālos ceļus. Būtiski arī vairāk palīdzēt cilvēkiem tur, kur viņi jau pašlaik ir.
Turklāt bēgļu krīze Eiropā ir īstais brīdis jaunākajām ES dalībvalstīm saprast, ka tās ir vajadzīgas vecajām Eiropas valstīm. “Tās [vecās ES valstis] vēršas pie mums un vaicā – kur jūs esat, mēs jums palīdzējām pārtapt un joprojām atbalstām, tagad mums ir vajadzīga jūsu palīdzība,” saka Georgijeva.
