62 gadus vecais Kolumbijas prezidents Petro ir bijušais senators un Kolumbijas galvaspilsētas Bogotas bijušais mērs. Viņš ir bijis arī partizānu grupējuma M-19 kaujinieks. Vēlēšanās Petro ieguva 50% no iedzīvotāju balsīm, taču iepriekš kolumbieši uzskatīja, ka kreisā spārna kandidāti ir saudzīgi pret noziedzību un ir sabiedrotie nemierniekiem.
Kolumbijā pēdējos gados nabadzība ir pieaugusi, tikai aptuveni pusei no iedzīvotājiem ir oficiāls darbs. Kolumbijai šobrīd ir lielākais parāds valsts vēsturē – 65% no iekšzemes kopprodukta. Vēlēšanu kampaņas laikā un inaugurācijas ceremonijā Petro solīja iedzīvotājiem daudzas sociālas un ekonomiskas pārmaiņas, taču vissvarīgākais solījums bija apkarot narkotiku izplatību Kolumbijā.
"Es beidzot apvienošu Kolumbiju. Mēs apvienosimies, ikviens no mums apvienos mūsu mīļo Kolumbiju. Mēs aicinām visus bruņotos nomest savus ieročus un atstāt tos pagātnē. Pieņemiet sniegtās priekšrocības apmaiņā pret mieru. Ir pienācis laiks jaunai starptautiskai konvencijai, kas atzīst, ka karš pret narkotikām ir izgāzies. Karš pret narkotikām ir stiprinājis mafijas un vājinājis valstis," paziņoja Petro.
Kolumbijas aizejošās valdības nodokļu reformas izraisīja protestus visā valstī. Viens no jaunā prezidenta mērķiem ir piesaistīt gandrīz 11 miljardus eiro valsts investīcijām un parāda atmaksai. Vēl Petro plāno aplikt ar nodokli lielos zemes īpašniekus, kuri neizmanto savu zemi pilnībā, lai veicinātu lauksaimniecību valstī. Viņš plāno arī palielināt investīcijas lauksaimniecības reģionos, lai lauksaimniekus mudinātu atteikties no kokas lapu audzēšanas, kas uztur valsts narkotiku tirdzniecību.
Politikas analītiķis Sebastians Lipezs norādīja, ka Petro prezidentūra un viņa plāni varētu būt veiksmīgi, jo kongresā ir daudz kreisi pozicionēti locekļi.
"Šī ir ne tikai pirmā reize, kad ir ievēlēts kreisā spārna kandidāts Kolumbijā, bet arī pirmā reize, kad mums ir kreisā spārna kongress. Gustavo Petro politiskā kustība veicināja viņa līdzgaitnieku ievēlēšanu kongresā. Tāpēc Petro tagad ir kongress, kurš atbalsta viņu. Tas nav kongresa vairākums, taču tie ir salīdzinoši daudz kongresa pārstāvju. Šis ir viens no iemesliem, kas var norādīt, ka viņa plāni var būt veiksmīgi," vērtēja politikas analītiķis.
Petro paziņoja par diplomātisko attiecību atjaunošanu ar Venecuēlas sociālistisko valdību, kas varētu negatīvi ietekmēt Kolumbijas attiecības ar ASV. Petro arī plāno Dienvidamerikā izveidot aliansi, taču uzsvēra, ka to neveidos ar autoritārām valstīm.
ASV Kongresa Pārstāvju palātas loceklis Gregorijs Mīks norādīja, ka, lai darbotos kopā ar ASV, ir svarīgi valstī veicināt demokrātiju.
"Tas, par ko mēs runājam un uztraucamies, ir demokrātija. Šobrīd reģionā cīņa notiks par demokrātisku un autokrātisku valdību. Svarīgi ir tas, lai sabiedrības balss tiktu sadzirdēta. Kamēr sabiedrība tiek ņemta vērā, ir vienalga, vai tas ir kāds no kreisā spārna vai kāds no labējā spārna. Cilvēki, ar kuriem mēs nevēlamies sadarboties, ir tie, kuri netic demokrātijai. Bet Kolumbijas vēlēšanas ir skaidrs piemērs godīgām vēlēšanām, kurās sabiedrībai tika dota balss. Mums ir jāapzinās sabiedrības vēlmes un jāstrādā kopā, jo tādējādi mēs veicinām demokrātiju," teica ASV Kongresa pārstāvju palātas loceklis Mīks.
Kolumbijas sabiedrība priecājas par Petro ievēlēšanu prezidenta amatā un ar cerībām raugās nākotnē. Taču visas iecerētās reformas, solījumi un valsts ekonomiskā stāvokļa uzlabošana ir jārealizē, lai apmierinātu sabiedrības vēlmes.
Tomēr eksperti norādīja, ka dažus viņa radikālākos plānus kongress, visticamāk, nepieņems, un Petro var saskarties ar pretestību no uzņēmumiem, biznesa aprindām un bruņotajiem spēkiem.
Tas var veicināt Kolumbijā jau esošo politisko polarizāciju.
