1964.gadā dibinātais grupējums "Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki" jeb FARC ir vecākais un lielākais kreiso partizānu grupējums Kolumbijā. Pašlaik tajā ir apmēram 8000 partizānu. Jau no pašiem dibināšanas pirmsākumiem grupējuma galvenais mērķis ir bijis gāzt valdību, kā arī nodibināt marksistu režīmu. Lai arī oficiāli dati nav pieejami, kopš bruņotā konflikta sākuma Kolumbijā dzīvību ir zaudējuši aptuveni 600 tūkstoši cilvēku, bet aptuveni trīs miljoni iedzīvotāju ir bijuši spiesti pamest savas dzīvesvietas.
Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas sniegtajām ziņām, Kolumbija ir pasaulē lielākā kokas lapu audzētāja. Tas ir materiāls, no kura vēlāk tiek izgatavots kokaīns. Pēdējo gadu laikā arī nemiernieki aktīvi iesaistījušies narkotiku tirdzniecībā ar mērķi iegūt līdzekļus savas kampaņas finansēšanai.
Pagājušā gada novembrī Kubā tika aizsāktas revolucionāro kaujinieku un Kolumbijas valdības amatpersonu sarunas ar mērķi izbeigt gadu desmitiem ilgušo konfliktu, kas ir kļuvis par pašu ilgstošāko visā Latīņamerikā. Viens no šī konflikta galvenajiem cēloņiem ir Kolumbijā pastāvošā lielā nevienlīdzība starp turīgajiem zemes īpašniekiem un nabadzīgajiem zemniekiem, kā arī netaisnīgais zemes sadalījums. Vakar panāktā vienošanās paredz zemes piešķiršanu nabadzīgiem zemniekiem, kā arī lauku rajonu ekonomisku un sociālu attīstību. Tāpat paredzēts nākotnē izveidot īpašu zemes banku, ar kuras palīdzību plānots atdot atpakaļ tās zemes, kuras nelikumīgi pārņemtas bruņotā konflikta laikā. Tāpat savulaik cietušajiem cilvēkiem plānots piešķirt kompensācijas.
Kā paziņojis Kolumbijas prezidents Huans Manuels Santoss, panāktā vienošanās ir uzskatāma par milzīgu soli pretī 50 gadus ilgā konflikta atrisinājumam. Viņš solījis turpināt miera procesu rūpīgi un ar lielu atbildības sajūtu. Tas tāpēc, ka abas sarunās iesaistītās puses ir uzsvērušas, ka nekādas galīgās vienošanās interesējošajos jautājumos netiks noslēgtas, kamēr netiks panākta pilnīga vienprātība visos jautājumos par miera līguma noslēgšanu.
Sagaidāms, ka pēc svētdien panāktās vienošanās par zemes reformu miera sarunas tiks pārtrauktas līdz 11. jūnijam. Nākamais sarunu raunds koncentrēsies uz vēl vienu ļoti aktuālu jautājumu, proti, partizānu turpmāko politisko līdzdalību. Bez šiem jautājumiem plānots spriest arī par narkotiku tirdzniecību, partizānu atbruņošanos un bruņotā konflikta upuru tiesībām.
Kā norāda aģentūra "France Presse", pagaidām ir grūti spriest par to, kā sarunas attīstīsies nākotnē, jo 2014. gadā Kolumbijā ir gaidāmas prezidenta vēlēšanas. Pašreizējais prezidents Huans Manuels Santoss vēl nav paziņojis, vai tajās kandidēs, taču revolucionārie kaujinieki jau paziņojuši, ka prezidenta pārvēlēšanu nevēlas. Galvenokārt tas saistīts ar Santosa pagātni, jo iepriekšējā prezidenta Alvaro Uribes laikā tieši Santoss bija Kolumbijas iekšlietu ministrs, kurš izvērsa aktīvu cīņu pret grupējumu FARC un tā līderiem.
