Pusdiena

Plāno pacientu drošības kartes un nekvotētus izmeklējumus vēža pamanīšanai laikus

Pusdiena

Lai sakārtotu kritiskākos Rīgas namus, nepieciešami vairāk nekā 10 miljoni eiro

Kolumbijā ar visaptverošu pamieru tiek izbeigts vairāk nekā 50 gadus ilgušais konflikts

Kolumbijā iestājas pamiers; kaujiniekiem, kuri nenoliks ieročus, draud ar vajāšanu

Kolumbijā stājies spēkā visaptverošs pamiers starp valdības spēkiem un grupējumu ''Kolumbijas revolucionārie bruņotie spēki'', tādējādi izbeidzot vairāk nekā 50 gadus ilgušo konfliktu. Pamiers paredz pilnīgu kaujinieku atbruņošanos ANO uzraudzībā, kā arī piešķir bijušajiem nemierniekiem vietas nacionālajā parlamentā. Noslēgtā vienošanās gan vēl jāapstiprina referendumā.

Pilsoņkarš starp ''Kolumbijas revolucionāro bruņoto spēku'' kaujiniekiem jeb grupējumu FARC un valsts valdību aizsākās jau tālajā 1964. gadā. Dažādu teritoriālu un ideoloģisku domstarpību izraisītais konflikts ir pēdējais ievērojamais bruņotais konflikts Amerikā, un tajā ir iesaistīti dažādi labēji un kreisi noskaņoti grupējumi un bandas. Šajās bruņotajās sadursmēs dzīvību ir zaudējuši 260 000 cilvēku, vairāk nekā 45 000 ir pazuduši bez vēsts, bet vēl gandrīz septiņiem miljoniem ir nācies bēgt un doties bēgļu gaitās.

Pēc vairāku gadu ilgām miera sarunām Kolumbijas prezidents Huans Manuels Santošs un FARC līderis Timoleons Himeness, kurš vairāk pazīstams kā Timočenko, panāca vienošanos par pamiera izsludināšanu no svētdienas pusnakts.

Faktiski pamiers ir bijis spēkā jau vairākus mēnešus, tāpēc panāktā vienošanās vairāk ir simbolisks žests.

Taču, kā paziņojis FARC līderis Himeness, tagad var teikt, ka karš tiešām ir beidzies. „Šodien mēs vairāk kā jebkad iepriekš nožēlojam tik daudzās nāves un sāpes, ko ir radījis karš. Šodien vairāk kā jebkad iepriekš mēs gribam apskaut savus tautiešu un sākt apvienoties jaunai Kolumbijai. Karš ir beidzies,” pauda Himeness.

Kā norāda aģentūra „France Press”, galīgo vienošanos Kolumbijas prezidents un revolucionāro kaujinieku līderis parakstīs septembra beigās. Konflikta beigām sekos sešu mēnešu ilgs demobilizācijas process un kaujiniekiem būs jāpamet savi slēpņi, lai nodotu ieročus īpašos ANO uzraudzībā esošos atbruņošanās centros.

Sagaidāms, ka kopumā ieročus varētu nolikt aptuveni 7500 kaujinieku, bet tiem, kuri atteiksies to darīt, prezidents draudējis ar vajāšanu.

Pēc šī pārejas procesa FARC politiskajai kustībai uz diviem pilnvaru termiņiem tiks piešķirtas 10 vietas kongresā – piecas apakšpalātā un piecas senātā. Papildus tam parlamenta apakšpalātā tiks izveidotas arī 16 jaunas vietas pilsoniskajiem aktīvistiem no lauku reģioniem, kuri līdz šim no varas puses ir bijuši atstāti novārtā un kuros vēlēšanās nedrīkstēs startēt esošās politiskās partijas. Šī vienošanās būs spēkā līdz 2026. gadam, un tad FARC jau nāksies pierādīt savu politisko ietekmi kārtējās vispārējās vēlēšanās.

Sagaidāms, ka jau 2. oktobrī Kolumbijā tiks sarīkots referendums, kur vēlētājiem būs iespējams paust savu atbalstu noslēgtajam miera līgumam.

Kā paziņojis valsts prezidents Huans Manuels Santoss, ja iedzīvotāji referendumā atbalstīs noslēgto miera vienošanos, tas būs ļoti nopietns mandāts gan pašreizējai, gan turpmākajām valdībām. Prezidents arī paudis pārliecību, ka šis, iespējams, ir lielākais un svarīgākais lēmums Kolumbijas iedzīvotāju dzīvē.

Kolumbijas revolucionārie bruņoto spēki ir tikai viens no pret valdību karojošajiem grupējumiem un, piemēram, miera sarunas ar vēl vienu ietekmīgu grupu – Nacionālo atbrīvošanas armiju - pagaidām vēl rezultātus nav nesušas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti