Kodolieroču pētnieks: Pat ar vienu atombumbu pietiek, lai būtu simtiem tūkstošu upuru

Ukrainas laikraksts “Ukrainska pravda” publicējis interviju ar amerikāņu zinātnieku Aleksu Vellersteinu, kurš specializējies kodolieroču pētījumos. Zinātnieks paudis cerību, ka tagadējais, Krievijas sāktais konflikts nenovedīs līdz atomkaram, jo pat ierobežota kodolieroču pielietošana nodarītu milzīgu postu.

Piemēram, Vellersteins modelējis vienu scenāriju, saskaņā ar kuru virs Ukrainas galvaspilsētas Kijivas tiktu uzspridzināta 100 kilotonnu atombumba. Tā būtu piecreiz jaudīgāka par atombumbu, kas 1945. gadā nopostīja Japānas pilsētu Nagasaki, bet salīdzinoši neliela pēc mūsdienu stratēģisko atomieroču standartiem.

“Ja ņemam šādus datus, tad gaidāmais upuru skaits ir ap 135 000 nogalināto un 550 000 ievainoto,” vēsta Vellersteins.

Daudzi izdzīvotu arī pēc atomkara

Viņš radījis interaktīvo rīku “Nukemap”, kura lietotājiem ir iespēja modelēt, kādas būtu kodolieroču pielietošanas sekas dažādās pasaules vietās.

Piemēram, saskaņā ar šo modeli, ja virs Rīgas tiktu uzspridzināta Krievijas arsenālā esošā atombumba ar 800 kilotonnu jaudu, tas radītu 319 000 nogalināto un 308 000 ievainoto.

“Ne visi nomirs no radiācijas. Daudzi ies bojā zem gruvešiem. Daļa upuru, ko spēcīgi skārusi radiācija, nenomirs uzreiz, bet gan aptuveni mēneša laikā.

Bet ap 10–15% izdzīvojušo nākotnē mirs ar vēzi, ko izraisīs radiācijas iedarbība uz organismu,” norāda Vellersteins.

Zinātnieks noraida mītu, ka kodolieroču izmantošana automātiski nozīmēs civilizācijas beigas un pasaules galu. Pasaulē ir jau gandrīz astoņi miljardi cilvēku, un skaidrs, ka kāda daļa noteikti izdzīvos, lai gan ar nopietnām sekām būs jārēķinās arī tiem reģioniem, kas nebūs tieši cietuši atomuzbrukumā.

Vellersteins norāda, ka cilvēki ļoti sekmīgi pielāgojas dažādiem apstākļiem; arī Hirosima un Nagasaki tika atjaunotas un tagad tās ir modernas metropoles.

Kodolieroči ierobežo abas puses

Politikas pētnieku vidū ilgu laiku valdījis viedoklis, ka kodolieroči palīdz novērst karu, jo visas iesaistītās puses apzinās, ka atomkarā nebūs uzvarētāju, tikai milzīgi zaudējumi abās pusēs. Taču pēdējā laikā Krievijas prezidenta Vladimira Putina un citu Maskavas līderu izteikumi likuši noprast, ka atomieroču izmantošanu Kremlis vairs neuzskata par tabu. Putinam gan jāņem vērā, ka atomieroči ir arī NATO valstu arsenālā.

“Vai kodolieroči atturēja Putinu no iebrukuma Ukrainā? Kā mēs redzam, tad ne. Vai tie attur viņu no uzbrukuma Polijai? Iespējams. Taču mēs arī redzam, ka kodolieroči attur ASV no aktīvākas rīcības. Amerika labprāt daudz vairāk darītu Ukrainas labā, taču baidās, ka tas pietuvinātu pasauli atomkaram,” secina Vellersteins.

“Vai atomkarš sāksies, kad NATO lidmašīna notrieks krievu lidmašīnu. Visticamāk, nē. Taču tas pietuvinātu mūs šādai iespējamībai. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ virs Ukrainas joprojām nav ieviesta lidojumu aizlieguma zona.” 

Vellersteins spriež, ka Krievijas prezidentam Putinam “sarkanā līnija”, kas viņu pamudinātu nospiest “sarkano pogu”, būtu reāli draudi par ārvalstu karaspēka ielaušanos Krievijas teritorijā vai arī risks paša Putina dzīvībai.

Vellersteins arīdzan noraida optimistiskos pieņēmumus, ka Krievijas kodolieroču arsenāls ir tikpat sliktā stāvoklī kā Krievijas armija un ka krievu raķetes ar atombumbām nemaz nesasniegs mērķi. “Pat ja nostrādās tikai 10% no viņu arsenāla, sekas būs pārāk lielas.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt