„Mēs dzīvojam uz atšķirīgām planētām,” tā esot izteicies "Nokia" valdes loceklis Risto Sīlasmā pēc tikšanās šā gada aprīlī, kurā "Microsoft" piedāvāja nopirkt slaveno, bet ekonomiskajās grūtībās nonākušo Somijas mobilo telefonu ražotāju. Tomēr nākamo mēnešu laikā situācija mainījās un planētas satuvinājās, jo pagājušajā nedēļā vēsturiskais darījums tomēr notika. „Microsoft” tas izmaksāja 7,2 miljardus.
Taču Somijai, tas nozīmēja arī kaut ko vairāk par vienkāršu darījumu - tas bija veselas ēras beigas. Šis pavērsiens, lai gan daudzuprāt, ekonomiski loģisks, ir pietiekami emocionāli sāpīgs.
„Nekādu cerību. Es domāju, ka akcionāri izvedīs visu no Somijas, kas šeit ir palicis no „Nokia” un neattīstīs šos zīmolus šeit. Mēs zaudēsim. Mums bija labs zīmols, kuru attīstījām daudzus gadus un tagad tas izzudīs. Jūs esat šeit, filmējat „Nokia”, kas pēc pāris gadiem vairs nebūs nekas. Neviens pat vairs neatcerēsies, kas tas tāds bija – „Nokia”. Tā ir patiesība,” spriež Kari, Helsinku iedzīvotājs.
Vēsturiski no 1998.gada līdz 2007.gadam „Nokia” nozīmēja vienu ceturto daļu no Somijas ekonomiskās izaugsmes, 30% no summas, ko Somija veltīja izaugsmes un attīstības finansējumam zinātnē, un aptuveni vienu piekto daļu no Somijas eksporta.
Kā skaidro eksperti, „Nokia” uzņēmuma produkcija pārņēma pasauli un padarīja to par ilgstoši vadošo mobilo tālruņu nozarē laikā, kad Somijai tas bija nepieciešams visvairāk.
„Uzņēmums ir ļoti cieši savīts ar mūsu nacionālo identitāti, jo „Nokia” bija tas fēnikss, kas mūs izcēla no pelniem, kad 90.gadu sākumā ekonomika sabruka. Tāpēc mēs pret „Nokia” izturamies ļoti emocionāli,” saka Lēna Mertinena, SIK izaugsmes un konkurētspējas direktore.
No otras puses tas arī bijis loģisks solis, jo „Nokia” pēdējos gados vairs nespēja sacensties ne ar „Microsoft” sīvāko konkurentu „Apple” mobilo telefonu tirgū, ne arī ar lielajiem Āzijas ražotājiem, kas izvēlējās „Android” operētājsistēmu savai produkcijai un šo gadu laikā uzsūca otru Skandināvijas kādreizējo mobilo veiksmes stāstu „Ericsson”.
„Viņi bija nonākuši ceļa galā un vairs nebija vairāk vietas manevriem. Šajā situācijā uzvar abi – „Microsoft” iegūst nepieciešamo platformu, lai attīstītu savus viedtālruņus. Jau tagad redzams, ka „Microsoft” sāk gūt panākumus ar „Nokia” palīdzību un cerams, ka tas paliks Somijā un investēs vēl vairāk. Savukārt „Nokia” var sākt darīt kaut ko pavisam jaunu. Tai ir sava teleomunkāciju tīklu kompānija NSN un tai sokas ļoti labi, un tai ir liels patentu portfelis,” norāda Lēna Mertinena.
Pat ja „Nokia” vairs nenodarbosies ar mobilo telefonu ražošanu, tās telekomunikāciju uzņēmums „NSN” joprojām būs pārstāvēts 150 valstīs un nodarbinās aptuveni 60 tūkstošus cilvēku. Taču „Nokia” noteikti vairs nebūs tas milzis, uz kuru arī Latvijā raudzījāmies kā piemēru.
„Es gan ieteiktu tā nedomāt. Protams, tas būtu lieliski un katrai jūsu kompānijai būtu jācenšas atkārtot „Nokia” veiksmes stāstu, lai būtu ambīcijas to darīt, taču valstij vajadzētu domāt par to, lai būtu daudzas „Nokia”s nevis tikai viena. Jo uzņēmumi iet uz augšu un tad krīt lejā un tas ir tikai dabiski. Tu nevari būt visu laiku augšā, ja vien neesi monopols. Un, protams, mēs gribam tirgus ekonomiku, nevis monopolus. Uzņēmumiem ir kārtīgi jākonkurē un dažreiz arī jāpārstrukturējas. Tā kā jums vajadzētu cerēt, ka jums būs ambiciozi uzņēmumi, kas mērķē augstu, konkurē stipri un paliek jūsu valstī, tāpēc jāizveido laba vide uzņēmumiem, lai tie paliktu,” skaidro Lēna Mertinena.
Bet ja nu kāds meklē citus Somijas veiksmes stāstus saraksts ir pietiekami gars, piemēram, „Neste”, „Fiskars”, „Fazer”, „TeliaSonera”, un „Rovio piktie putni”.
