Pasaules panorāma

Lietuvas konservatīvie sāk koalīcijas sarunas

Pasaules panorāma

Skats no iekšpuses – kas notiek Trampa mītiņos?

Ko nozīmē būt par neatkarīgu žurnālistu Baltkrievijā?

Ko nozīmē būt par neatkarīgu žurnālistu Baltkrievijā?

Baltkrievijā jau trešo mēnesi norisinās protesti. Valsts oficiālajos medijos protestētāji nodēvēti par teroristiem. Vienlaikus uzplaukst neatkarīgā žurnālistika, pret kuru varasiestādes vēršas ļoti asi. Daļai žurnālistu ir jāmeklē patvērums citās valstīs.

ĪSUMĀ:

  • Baltkrievijā turpinās streiks.
  • Baltkrievijā arvien vairāk parādās neatkarīgie žurnālisti.
  • Daļa žurnālistu meklē patvērumu citās valstīs, arī Latvijā.
  • Baltkrievijas oficiālie mediji dēvē protestētājus par teroristiem.
  • Neatkarīgajiem žurnālistiem no pārdzīvojumiem nepieciešama rehabilitācija.
  • Latvijā palīdzību saņēmuši vairāki žurnālisti.
  • Neviens žurnālists nevarēja paredzēt, kā izvērtīsies 9. augusts Minskā.

Pretošanās kārtējo vēlēšanu nozagšanā vainotajam Baltkrievijas autoritārajam līderim Aleksandram Lukašenko turpinās. Šonedēļ beidzās termiņš tautas ultimātam un izsludināts vispārējs streiks, bet trešdienas rītā vēl pirms darba ielās izgāja mediķi, sakot – mums nav morālu tiesību streikot, taču mēs izsakām solidaritāti ar visiem drosmīgajiem cilvēkiem, kas aizstāv arī mūsu tiesības.

Valsts oficiālajos medijos protestētāji jau nodēvēti par teroristiem. Varas kontrole pār tiem gadiem ilgi bijusi dzelžaina, taču tieši pēdējo mēnešu notikumi daudziem žurnālistiem likusi tomēr atteikties no līdzdalības Lukašenko atbalstošajā mediju mašinērijā. Vienlaikus Baltkrievijā vēl vairāk uzplaukusi neatkarīgā žurnālistika, pret kuru gan varasiestādes vēršas ļoti asi, un tāpēc dažiem žurnālistiem tāpat kā opozicionāriem nācies meklēt patvērumu citās valstīs, tostarp Latvijā. 

Cīņa par varas maiņu Baltkrievijā – tā pēdējās dienās notiekošo atspoguļoja Baltkrievijas neatkarīgie, kā arī starptautiskie mediji. Pavisam cita aina paveras, ieslēdzot Baltkrievijas valsts televīziju. Tur ultimāta izpildes priekšvakarā tika skaidrots, ka vietējiem iedzīvotājiem sabojāta kārtējā svētdiena, kurā sabiedrības radikālā daļa taisa nekārtības, un bez panākumiem.

Baltkrievijas valsts televīzijā skaidro, ka protestētāji kļuvuši radikāli un ka viņu darbības nu jau var dēvēt par terorismu.

Televīzijas sižetā, kas tika rādīts pirmdien, tika minēts, ka ielās sanākušie metuši ar akmeņiem uz milicijas iecirkni, uzbrukuši drošības darbiniekiem un bloķējuši dzelzceļa sliedes, tādējādi apdraudot līdzcilvēku drošību. Tāpat protestētāji it kā gatavojuši paštaisītas sprāgstvielas ar nodomu ievainot vai pat nogalināt drošības dienestu darbiniekus. Sižeta autors protestētājus sauc par noziedzniekiem. Valsts televīzijā netiek parādīti, piemēram, kadri, kur milicija vai OMON vardarbīgi aiztur protesta dalībniekus vien rokās turēta plakāta vai piedalīšanās dēļ.

26. oktobrī, kad sākās valsts mēroga protesti, kurā piedalījās gan studenti, gan rūpnīcu darbinieki, gan daudzi citi, Baltkrievijas valsts televīzija parādīja sižetu, kurā skaidroja, kā dzīvo tie cilvēki, kuru dzīves nav pārņēmuši tā saucamie “radikālie Telegram kanāli”. Smaidīgs korespondents stastīja, kādi jaunie projekti attīstās Minskā, kā cilvēki atbildīgi dodas uz darbu un kā slēgto uzņēmumu vietā pilsētnieki atrod labas alternatīvas. Arī šis ir kontrastā ar to, ko ziņo neatkarīgie žurnālisti.

Baltkrievijas laikraksta "Komsomoļskaja Pravda” žurnāliste Irīna Kozļika skaidroja: “Tā vienmēr bijusi valsts televīzija, kur pauž valsts nostāju, bet tagad liekas, ka arvien vairāk tiek vilktas paralēles ar Ukrainu. Parādījās tāda retorika. Piemēram, kaujinieki, Maidans. Tādi vārdi, kur, pirmkārt, nav saistīti ar Baltkrievijas situāciju, otrkārt, nav bijuši raksturīgi mūsu televīzijas kanāliem. Iespējams, ka tas ir saistīts ar norādēm, ko sniegusi Krievijas televīzija.”

Kozļika ir viena no daudziem žurnālistiem, kas uz laiku ieradusies Latvijā no Baltkrievijas. Kopš vēlēšanu dienas viņa un kolēģi gulējuši vien pāris stundu diennaktī un daudzi ir fiziski un psiholoģiski pārguruši.

Ja sākotnēji palīdzējis adrenalīns, tad šobrīd arvien vairāk esot skaidrs, ka neatkarīgajiem žurnālistiem nepieciešama rehabilitācija.

Kozļika stāstīja: “Ārsti diagnosticēja man nervu sabrukumu. Tas bija darba iespaidā. Aptuveni nedēļu pēc vēlēšanu dienas nonācu slimnīcā. Pagāja vairākas nedēļas, kamēr sāku justies kaut cik normāli. Pēc tās vardarbības, ko pieredzējām, un nenormālā darba daudzuma veselība vienkārši neizturēja un bija nepieciešama ārstēšana.

Kozļika sacīja, ka 9. augustā bija bailīgi strādāt pilsētā, kaut arī žurnālisti centās turēties malā. “Bija ļoti skaļi, daudz dūmu, apšaudes, asaru gāzes. Bija ļoti grūti elpot. Darbs noritēja kā kara laikā. Redakcija netika aizvērta visu nakti, tur arī pārnakšņojām. Citi mums atnesa nepieciešamās mantas, jo braukt mājās bija bīstami,” norādīja Kozļika.

Žurnālisti saņem palīdzību arī Latvijā

Latvijā palīdzību saņēmuši vairāk nekā desmit žurnālisti. Par žurnālistiem, kuriem nepieciešama palīdzība, Latvijas organizācijas uzzina no uzticamiem Baltkrievijas žurnālistiem, ar kuriem jau iepriekš bijusi sadarbība, kā arī sadarbojoties ar Baltkrievijas Preses klubu. Atkarībā no katra vajadzībām cietušajiem var tikt sniegta medicīniskā palīdzība, rehabilitācijas pakalpojumi, personīgās vadības intensīvais kurss, īslaicīga uzņemšana drošā vietā, psihoterapeita atbalsts vai politiskais patvērums.

Lielākā daļa pēc tam atgriežas dzimtenē, bet dažiem drošības apsvērumu dēļ nācies palikt Latvijā.

Rīgas Ekonomikas augstskolas Mediju studiju centra vadītāja Sabīne Sīle-Eglīte minēja, ka lielākā daļa žurnālistu, braucot uz Latviju, jau zina konkrētu datumu, kad viņi brauks atpakaļ.

“Daļa ir spiesti ņemt bezalgas atvaļinājumu. Daudzi no viņiem ļoti pārdzīvo, arī esot šeit, cīnās ar vainas apziņu, ka viņu pienākums ir būt tur. Tanī pašā laikā, esot tur, viņi vairs nav spējīgi strādāt. Viņi ir jau tik smagā stāvoklī nonākuši, ka viņi nevar pat vairs rakstīt. Daži te ierodas uz atelpas brīdi, daži – uz intensīvo rehabilitāciju,” stāstīja Sīle-Eglīte.

Līdzšinējā programma tiek īstenota ar valsts atbalstu un paredzēta līdz decembra beigām. Vienlaikus Mediju studiju centra vadītāja atzīst, ka tiek meklēti papildu resursi, jo cietušo žurnālistu skaits pieaug.

Vēlēšanu diena bija neparedzama

Kozļika skaidroja, ka vasaras sākumā vēl neviens nevarēja paredzēt, kas notiks vēlēšanu dienā un kas sekos pēc tam. Vēlēšanu dienā sākotnēji žurnālisti veikuši darbu, kā ierasts. Aptaujājuši cilvēkus, ziņojuši par balsotāju daudzumu, kas bijis neierasti liels. Dienas laikā tika traucēta interneta darbība, bet vakarā sākās vardarbība pret ielās izgājušajiem.

Atceroties vēlēšanu vakaru, Kozļika sacīja: “Vakarā Minskas centrā jau pulcējās cilvēki un bija ļoti bailīgi. Vēl nekad Baltkrievijā netika izmantots tik daudz trokšņu granātu un gumijas ložu pret cilvēkiem. Vardarbības līmenis bija ļoti augsts. Nebeidzās arī problēmas ar internetu. Visā valstī tā nebija trīs dienas. Cilvēki uzzināja par jaunāko no skrejlapām, informācijas, kas izkārta pie veikaliem, nododot cits citam vai, piemēram, caur ''Telegram'' kanāliem, izmantojot ''proxy'' serveri. Kad parādījās internets, nekādas labākas ziņas neuzzinājām. Desmitajā un vienpadsmitajā datumā arī aizturēja ļoti daudzus, notika apšaudes ne tikai Minskā, bet arī citās pilsētās.”

 

KONTEKSTS:

Vairākās Baltkrievijas pilsētās 25. oktobrī ielās izgāja tūkstošiem cilvēku, paužot atbalstu opozīcijas līderes Svetlanas Tihanovskas izteiktajam Tautas ultimātam bijušajam prezidentam Aleksandram Lukašenko. Minskā ielās izgāja vairāk nekā 100 000 cilvēku, bija izvietoti lieli drošības spēki.

Valsts mēroga streiks Baltkrievijā sākās 26. oktobrī. 

Pirms nepilnām divām nedēļām Baltkrievijas opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska noteica Tautas ultimātu autoritārajam līderim Lukašenko – viņam līdz 25. oktobrim bija jāpaziņo par aiziešanu no amata.

Baltkrievijā protestos, kas notiek kopš augusta, aizturēti vairāk nekā 13 tūkstoši cilvēku. Baltkrievijas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka vajadzības gadījumā ir gatava arī lietot šaujamieročus. 

Baltkrievijā jau kopš augusta cilvēki masveidā protestē pret 9. augustā notikušo vēlēšanu oficiālajiem rezultātiem, saskaņā ar kuriem Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Tihanovska tikai 10,1%. Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti.


 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt