Ko «nevajadzīgajās» Eiroparlamenta vēlēšanās piedāvā britu partijas

„Vēlēšanas, kurām nevajadzēja notikt” – tā britu medijos dēvē 23. maijā notiekošās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Apvienotā Karaliste (AK) 29. martā no Eiropas Savienības (ES) neizstājās, tādēļ kopīgi ar ES tika panākta vienošanās, ka izstāšanās termiņš tiek pagarināts līdz šī gada 31. oktobrim. 7. maijā britu valdība apstiprināja, ka ES parlamenta vēlēšanas notiks. Britiem kopā ar valstī dzīvojošajiem ES pilsoņiem jāievēl 73 eiroparlamenta deputāti, kas pārstāvēs 12 Apvienotās Karalistes (AK) vēlēšanu apgabalus.

ĪSUMĀ:

  • Vadībā ir Breksita partija; 2. vietā – leiboristi; Mejas konservatīvajiem – vien 10%.
  • Labus rezultātus prognozē liberāldemokrātiem un zaļajiem.
  • “Change UK”, kura vēlas otro referendumu par “Brexit”, atbalsta 5%.
  • Eksperti uzskata, ka vēlētāji vadošās partijas sodīs par neizlēmību.
  • Mejas konservatīvie īsti nav sākuši priekšvēlēšanu kampaņu, sponsori novēršas.
  • Leiboristi kritizē Mejas valdību un aicina sākt būvēt valsts ekonomiku no jauna.
  • Breksita partija par bezlīguma izstāšanos bez “šķiršanas maksas”.
  • Liberāldemokrāti grib atkārtotu referendumu, gatavi rīkot kampaņu par palikšanu ES.
  • “Change UK” iestājas par palikšanu ES un vēlas reformēt ES.
  • Arī “zaļie” vēlas atkārtot referendumu un aģitēs par palikšanu ES.
  • Skotu nacionālisti par īpašu izstāšanos ar palikšanu vienotajā tirgū.
  • UKIP aicina izstāties no ES pēc britu likumiem, nevis Briseles norādēm.
  • Britu eiroparlamentārieši pelna mazāk nekā citu valstu pārstāvji.
  • Britu pārstāvji EP pēc izstāšanās var saņemt kompensācijas, tiesa, tikai, ja nostrādās vismaz gadu.
  • Taču EP vēlēšanas ir “barometrs” vēlētāju noskaņojumam valsts iekšējos lēmumos.
  • Jūnijā Meja varētu zaudēt premjeres amatu; lielākās izredzes uz krēslu – Borisam Džonsonam.

 

Lai arī partijas, kaut arī novēloti, ir uzsākušas priekšvēlēšanu kampaņas, tomēr nevarētu apgalvot, ka vēlētāju aktivitāte būtu īpaši liela, jo no 67 miljoniem teju 8 miljoni vēlētāju nav pieteikušies. Latvijas vēstniecības konsulārajā daļā būs vienīgais vēlēšanu iecirknis AK, kur Latvijas pilsoņiem iespējams balsot par Latvijas kandidātiem, taču arī latvieši lielu interesei par šīm vēlēšanām neizrāda, jo pieteikušies knapi 200 vēlētāju.

„Priekšvēlēšanu programmas ir meli”

Ar šādu saukli nācis klajā bijušais UKIP (Apvienotās Karalistes Neatkarības partija) līderis Naidžels Farāžs. Šobrīd viņš vada jauno, šī gada janvārī dibināto Breksita partiju, kas visās aptaujās ieņem stabilu pirmo vietu.

Farāžs apgalvo, ka viņa partija nekad priekšvēlēšanu debatēs neizmantos vārdu „manifests”, jo tas esot veids, kā citām partijām izvairīties no atklātas diskusijas par breksitu.

Izskatās, ka vēlētājiem šāda stratēģija patīk gaužām labi, un Brexita partijas popularitāte aug ar katru dienu. Šobrīd ir sasniegti 34%, maija sākumā bija 30%.

Ja neskaita UKIP, tad šī ir partija, kas skaidri un nepārprotami uzstādījusi mērķi izstāties no ES.

Otrajā vietā ir otra lielākā Apvienotās Karalistes partija, kas parlamentā atrodas opozīcijā – leiboristi ar 16%, kas nav visai labs rezultāts. Partijai pēdējā laikā nākas taisnoties par apvainojumiem antisemītismā, kā arī nupat pirmo reizi parlamenta vēsturē, vēlētājiem savācot 19 261 parakstu, tika atsaukta leiboristu partijas deputāte Fiona Onasanja par ātruma pārsniegšanu un melošanu tiesā.

Partijai par labu nenāk arī pretrunīgi vērtētais līderis Džeremijs Korbins, kurš patiesībā esot eiroskeptiķis.

Leiboristi, tāpat kā konservatīvie, nav vienoti nostājā par breksitu. Jāņem vērā, ka lielākais atbalsts breksitam ir Vidusanglijā un ziemeļos, taču tieši šie rajoni tradicionāli dod priekšroku leiboristiem, tādēļ balsotājiem izvēle nebūs viegla.

Ar 15% seko liberāldemokrāti, kuriem šis ir necerēti labs rezultāts, acīmredzot konkrēta nostāja par to, ka no ES izstāties nevajag, ir nesusi augļus.

Ceturtā ar 11% ir Zaļā partija, arī šai partijai tas ir teicams rezultāts. Iespējams, ka „eko karotāju” (vides aktīvistu, kuri izmanto agresīvas metodes uzmanības piesaistīšanai) protesti, pielīmējoties pusplikiem britu parlamentā pie stikla sienas un rīkojot masu demonstrāciju Londonas centrā, ir devuši rezultātu.

Piektie ar 10% ir konservatīvā partija ar premjeri Terēzu Meju priekšgalā, un iespējams, ka piektā vieta vēl ir ļoti optimistiska prognoze. Politikas eksperti uzskata, ka vēlētāji vadošās partijas sodīs par neizlēmību, jo apmierināti ar notiekošo nav neviens – ne ES palicēji, ne izstāties gribētāji, abas puses dēvē Terēzu Meju par nodevēju un vēlas, lai viņa atstātu amatu pēc iespējas ātrāk. Taisnība gan ir arī tiem, kuri apgalvo, ka esošajā situācijā neviens līderis nespētu panākt risinājumu, jo gan valsts, gan parlaments ir sašķelts, tādēļ breksita haosā vainot tikai Meju ir tuvredzīgi.

Sestajā vietā ar 5% ir "Change UK" (Izmaiņas Apvienotajai Karalistei), tā ir partija, kas radusies, sākotnēji no parlamenta leiboristu partijas frakcijas atdaloties vairākiem deputātiem, kurus neapmierināja pašu partijas nostāja breksita jautājumā. Viņiem ir pievienojušies arī konservatīvās partijas deputāti.

Partija pieprasa, lai tiktu rīkots otrs referendums, jo uzskata, ka briti izstāties no ES nevēlas.

Vēl pirms mēneša viņu popularitāte bija nedaudz augstāka – 7%, taču pat proeiropeiskais “The Guardian” raksta, ka ““Change UK” mirst, pat neiemācoties staigāt. Un viņi paši to zina.”

Tālāk seko partijas ar pavisam niecīgu procentu skaitu, piemēram, Nikolas Stērdženas vadītā Skotijas Nacionālā partija ar nieka 4%. Stērdžena vēlas rīkot otru referendumu par Skotijas izstāšanos no Apvienotās Karalistes, taču situācija Skotijā ir diezgan interesanta, jo, ja arī skotu nacionālisti vēlētos izstāties, tomēr izstāšanās varētu nozīmēt pastiprinātu imigrantu plūsmu no ES, un to nu skoti negrib. Tāpat izstāšanās ir ciešo ekonomisko saišu ar Lielbritāniju saraušana, kam būtu ļoti sāpīgas sekas.

Naidžela Farāža bijušo partiju UKIP atbalsta nieka 3%, kas nav pārsteigums, jo pēdējā laikā partiju vajājušas dažādas likstas, sākot ar bijušā līdera Henrija Boltona mīlas dēkām un krietni jaunākās draudzenes rasistiskajiem komentāriem par Meganu Mārklu, beidzot ar sadarbību ar labējo ekstrēmistu Tomiju Robinsonu un apvainojumiem ekstrēmismā.

Ko sola partijas

Konservatīvā partija

Pēdējos gados populārākā britu partija – Terēzas Mejas vadītā konservatīvā partija – vēl īsti nemaz nav uzsākusi vēlēšanu kampaņu, jo premjere visu laiku apgalvojusi, ka šīs vēlēšanas nemaz nenotiks. Reklāmas lapiņā teikts, ka konservatīvā partija ir „vienīgā partija, kas spēj nodrošināt breksitu”.

Partijas oficiālā nostāja ir, ka referenduma rezultāts tiks respektēts un AK izstāsies no ES, jaunas vēlēšanas vai referendums plānots netiek.

Daži konservatīvās partijas aktīvisti pat atteikušies palīdzēt savai partijai, protestējot pret to, ka premjere nav turējusi solījumu par izstāšanos 29. martā. Britu mediji raksta, ka vairāki partijas sponsori gatavojas atbalstīt konkurentus - Breksita partiju, tādējādi var izrādīties, ka līdz šim lielākajai britu politiskajai partijai gluži vienkārši nebūs naudas kampaņai.

Leiboristi

Konservatīvās partijas niknākie ienaidnieki – leiboristi - arī apgalvo, ka respektē 2016. gada referenduma rezultātu, taču ir pret Mejas breksita vienošanos, jo tā būs „slikta ekonomikai un strādnieku tiesībām”.

Leiboristi vēlas, lai AK paliktu vienotajā ES muitas tirgū un sekotu vienotā tirgus noteikumiem. Partija ir gatava uzstāt uz ārkārtas vēlēšanu rīkošanu, cerot, ka izdotos uzvarēt. Ja ārkārtas vēlēšanām britu parlamentā nebūs pietiekama atbalsta, tad kā alternatīva der arī referendums.

Savā 15 ;appušu manifestā partija uzbrūk konservatīvajai partijai un vājajai valdībai, stāsta par saviem panākumiem Eiropā, kā arī aicina sākt būvēt AK ekonomiku no jauna. Neiztiek arī bez klimata izmaiņu pieminēšanas, strādnieku tiesībām, kampaņas par vienlīdzību, ES pilsoņu tiesību aizstāvēšanu, cīņas ar galēji labajiem ekstrēmistiem un rasisma izpausmēm.

Breksita partija

Ja līdz šim Farāžu neviens neņēma par pilnu, dēvējot par „politisko klaunu”, tad šobrīd viņš ir politiķis, ar kuru jārēķinās. „Mēs varam ne tikai uzvarēt [Eiroparlamenta vēlēšanas], bet mēs varam radikāli izmainīt šīs valsts politisko ainavu,” tā apgalvo Farāžs, un viņam varētu būt taisnība.

Breksita partijas mērķi atbilst nosaukumam, ideālā variantā ir bezlīguma breksits, un tirgošanās notiek pēc Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem. Partija vēlas, lai ievēlētie Eiroparlamenta deputāti arī piedalītos breksita sarunās, kā arī uzskata, ka 39 miljardu „šķiršanās maksa” nav jāmaksā.

Farāžs fokusējas uz to, ka AK jāatstāj Eiropas Savienība nekavējoties, un sīkākas detaļas tiks atklātas pēc vēlēšanām.

Manifesta nav un nebūs, taču partijas reklāmas lapiņā rakstīts „Breksits nozīmē: atjaunosim ticību demokrātijai; atjaunosim mūsu likumu, robežu un tirdzniecības kontroli; investēsim mūsu reģionu nākotnē; atgūsim kontroli pār zvejniecību; samazināsim dzīvošanas izmaksas.”

Liberāldemokrāti

Liberāldemokrātiem pašlaik parlamentā ir tikai 11 vietas no 650, un iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās izdevās savākt tikai tik daudz balsu, lai uz Briseli aizsūtītu vienu partijas pārstāvi.

Taču pašlaik situācija ir krietni vien mainījusies, galvenokārt pateicoties skaidrajai nostājai jautājumā par breksitu. Liberāldemokrāti vēlas atkārtotu referendumu un gatavi izvērst kampaņu par palikšanu ES.

Partijas manifests ir pagarš, veselas 28 la[puses, un sākas ar saukli – „apturēsim breksitu”. Tiek uzbrukts sāncenšiem – konservatīvajiem un leiboristiem, taču tiek arī aicināts strādāt kopā, jo tikai tā var veidot labāku nākotni valstij.

Partija iestājas par pārvietošanās brīvību, tiek pieminēta izglītība un ES finansējums, klimata izmaiņas, Apvienotās Karalistes  ietekme pasaulē, ko iespējams uzlabot tikai ar ES palīdzību. Tiek aicināts arī reformēt ES.

“Change UK”

Pretpols Breksita partijai – “Change UK” sevi pozicionē kā nr.1 izvēli tiem, kuri nevēlas breksitu, turklāt partija ir atteikusies sadarboties ar citām proeiropiskām partijām.

Interesanti, ka šajā partijā ir pārliecinātā breksita aizstāvja, bijušā ārlietu ministra Borisa Džonsona māsa Reičela Džonsone, kura cer sekot sava tēva Steinlija pēdās un kļūt par Eiroparlamenta deputāti.

Partija sola izdarīt spiedienu uz britu valdību, lai tiktu sarīkots referendums, cerot, ka rezultāts būs neizstāšanās no ES, jo neviens no izstāšanās līguma variantiem nav tik labs kā palikšanas ES.

Partija apgalvo, ka tās Eiroparlamenta deputāti atteiksies ratificēt jebkuru breksita darījumu, kas nebūs tautas apstiprināts. Partijas 8 lappušu mainfestā rakstīts, ka tā vēlētos ne tikai palikt ES, bet arī reformēt ES, pieminētas arī klimata izmaiņas un AK nozīme pasaulē.

Zaļā partija

Zaļā partija apgalvo, ka ir „īstākā” eiropeiski noskaņotā partija. Manifestā rakstīts, ka „zaļie” vēlas rīkot otru referendumu par izstāšanos no ES, kurā aģitēs par palikšanu blokā, jo palikšanā varētu būt sākums „patiesai sociālajai un ekonomiskajai transformācijai, kas šai valstij ir tik ļoti nepieciešama”.

Manifests uzrakstīts uz 20 lappusēm, bez vēlmes palikt ES ir arī aicinājums cīnīties pret klimata izmaiņām, uzlikt lielākus nodokļus bagātajiem, izbeigt nabadzību, cīnīties ar korupciju. Te gan jāpiebilst, ka nodokļi bagātajiem nav mazi, ienākuma nodoklis var sasniegt pat 45%, taču Zaļās partijas vēlētājs, visticamāk, nav pārticis brits, tādēļ sauklis par lielākiem nodokļiem bagātajiem ir populārs.

Partija aicina arī cīnīties par vienlīdzību, lobēt vietējos pārtikas ražotājus, atbalstīt imigrantus un pārvietošanās brīvību. Nepieciešams bloķēt ieroču tirdzniecību un ES pētījumus ieroču izstrādē.

Skotu nacionālistu partija

Partija vēlas Norvēģijas stila izstāšanās līgumu, tādējādi paliekot vienotajā tirgū, taču līdz šim šī ideja britu parlamentā nav guvusi pietiekamu atbalstu. Partija vēlas arī otra referenduma rīkošanu, kur noteikti vienai no opcijām jābūt palikšanai ES.

UKIP

„Breksitam jānozīmē izstāšanos!”, „Kontroles pārņemšana” – šādi saukļi redzami AK Neatkarības partijas mājaslapā. UKIP ir pārliecinātu eiroskeptiķu partija, kas tiek dēvēta arī par galēji labajiem populistiem.

Šobrīd partijai ir viens pārstāvis parlamenta augšpalātā un trīs pārstāvji Eiroparlamentā.

UKIP apgalvo, ka Terēzas Mejas piedāvātais izstāšanās līgums nozīmē „Eiropas Savienības atstāšanu tikai vārda pēc”, un ka nepieciešams „izbeigt jautāt ES, kā mēs varam aiziet, un sākt viņiem stāstīt, kā mēs aiziesim”.

Partijas manifests ir uz divām lapām, tiek solīta ES līguma 50. panta noraidīšana, tā vietā nepieciešams izstāties, pamatojoties uz britu likumiem, netiek pieļauta otra referenduma iespēja, kā arī britu bruņotie spēki nedrīkst piedalīties plānotajā ES armijā. UKIP iestājas arī par brīvu runu, ir pret nekontrolētu un bezlimita imigrāciju.

Britu eiroparlamentārietis pelna mazāk

Neatkarīgi no valsts, algas ES parlamenta deputātiem ir vienādas, kas ir 38% no ES tiesas tiesneša pamatalgas, tātad 8757,70 eiro mēnesī, taču pēc ES nodokļu nomaksas paliek 6824,85.

Lielākā daļa ES valstu liek saviem deputātiem maksāt arī savas valsts nodokļus, un britiem no ienākumiem virs 46 351 mārciņām (53041 eiro) gadā nodoklis ir 40%, tādēļ britu Eiroparlamenta deputāti saņem mazāk par dažu citu valstu parlamentāriešiem, arī Latvijas deputātiem.

Papildus algai katram deputātam pienākas 320 eiro sīkiem ikdienas izdevumiem, ja viņi atrodas Briselē vai Strasbūrā oficiālās darīšanās. Sīki izdevumi ir, piemēram, viesnīca, ēdiens, taču britu nodokļu dienestam jāatskaitās un jānomaksā nodokļi par jebkuriem labumiem, kas saņemti no darbavietas.

Britu bijušie Eiroparlamenta deputāti saņems papildinājumu pensijai, taču tad jānostrādā vesels gads, lai tiktu piešķirti 3,5% no bijušās algas.

Ja AK izstāsies šogad, tad jaunajiem britu parlamentāriešiem pensijas papildinājuma nebūs.

Iespējams, nebūs pat algas, ja AK izstāsies, pirms jaunievēlētais parlaments būs uzsācis darbu. Maksimālā pensija, ko var saņemt, ir 70% no bijušās algas.

Visilgāk Eiroparlamenta deputāta krēslā sēdējušais AK pārstāvis ir skotu politiķis Deivis Mārtins – kopš 1984.gada, viņš ir arī otrais visilgāk kalpojušais deputāts visā Eiroparlamentā.

Ja AK jebkad izstāsies no ES, tad britu deputāti saņems kompensāciju, kas par katru parlamentā pavadīto gadu būs vienas mēnešalgas apmērā, taču maksimālā kompensācija var būt tikai par diviem gadiem. Ja nesanāk pilns gads, tad uz kompensāciju var necerēt.

Maijs beigsies jūnijā

Jājautā, kādēļ partijas vispār tērē līdzekļus priekšvēlēšanu kampaņām, ja jau ievēlētie deputāti, visticamāk, drīz būs atpakaļ mājās, ja vispār aizbrauks prom?

Lieta tāda, ka šīs vēlēšanas tiek uzskatītas par diezgan ticamu vēlētāju noskaņojuma barometru, kas atkarībā no rezultātiem var likt britu parlamentāriešiem izšķirties - vai neizšķirties - par konkrētu lēmumu pieņemšanu.

Viena no aktuālākajām valsts problēmām ir rīcībnespējīgs parlaments, taču - vai ārkārtas vēlēšanas šo problēmu atrisinās? Jaunas vēlēšanas var būt arī nopietns drauds abām vadošajām partijām, un, ja tā, tad ārkārtas vēlēšanas tik drīz nesagaidīsim.

Pirms neilga laika notikušās pašvaldību vēlēšanas jau rādīja, ka vēlētāji ir apņēmības pilni sodīt tos, kuri atbildīgi par breksita farsu.

„Maijs beigsies jūnijā” ir britu mediju vārdu spēle, ar to domājot premjeres Terēzas Mejas (uzvārds angliski – May, kas nozīmē „maijs”) nomaiņu, jo jūnijā plānots ceturtais parlamenta balsojums par izstāšanās līgumu, kaut arī sarunas starp Terēzu Meju un opozīcijas līderi Džeremiju Korbinu ir beigušās bez rezultāta.

Jāatgādina, ka britu parlaments jau trīs reizes ir noraidījis Mejas piedāvāto izstāšanās līgumu, un pagaidām neizskatās, ka ceturtajā reizē rezultāts varētu atšķirties.

Visticamāk, tad beigsies Terēzas Mejas atrašanās premjera krēslā, un jau ir sarosījušies iespējamie kandidāti. Par premjera izvēli nebalso parlaments, bet gan valdošā partija, tas nozīmē, ka izvēle būs konservatīvās partijas rokās. Eksperti prognozē, ka vislielākās izredzes kļūt par nākamo premjeru ir bijušajam ārlietu ministram un pārliecinātam breksita piekritējam Borisam Džonsonam, tāpat uz amatu mērķē šībrīža iekšlietu ministrs Sadžids Džavids, ārlietu ministrs Džeremijs Hants un vēl vesela rinda citu.

Terēza Meja iepriekš tika solījusi, ka atstās amatu, līdzko parlaments apstiprinās izstāšanās no ES līgumu, taču viņas pašas partija uzskata, ka amats jāatstāj jebkurā gadījumā, tādēļ premjere ir paziņojusi, ka neatkarīgi no iznākuma jūnija sākumā atkāpsies un izziņos jauna partijas līdera vēlēšanas.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti