Ko NATO dara Covid-19 laikā?

Ziemeļatlantijas līguma organizācija jeb NATO ir politiski militāra alianse, kuras mandātā veselības jautājumi neietilpst. Taču organizācijas ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsvēris, ka, izmantojot NATO mehānismus, alianses valstis palīdz glābt dzīvības. Ko globālās pandēmijas laikā dara NATO? 

Īsumā:

  • Ģenerālsekretārs norāda, ka NATO alianses sabiedrotie palīdz viens otram glābt dzīvības;
  • NATO koordinē un atbalsta katras valsts nacionālos centienus cīņā ar Covid-19;
  • NATO militārie atbalsta centieni šobrīd galvenokārt notiek gaisā, nodrošinot gaisa spēku mobilitāti un paātrinātu palīdzības sniegšanu;
  • Izmantots tiek ātrās mobilitātes process, tajā skaitā atbalstot tādas eksistējošas programmas kā, piemēram, stratēģisko gaisa pārvadājumu programmu;
  • Dalībvalstu divpusējo vai daudzpusējo atbalstu koordinē NATO Eiroatlantijas katastrofu reaģēšanas un koordinēšanas centrs;
  • NATO kā alianses galvenā loma ir nodrošināt kolektīvu aizsardzību un atturēšanos, tās kompetencē esošie drošības draudi turpinās arī par spīti globālajai pandēmijai;
  • NATO kā politiski militāras alianses loma veselības krīzes apkarošanā ir balstīta galvenokārt tikai uz dalībvalstu iniciatīvu iesaistīt organizāciju šajos mērķos;
  • Līdzšinējais organizācijas darbs ir pierādījis, ka sava mandāta ietvaros organizācija turpina savu misiju.

Trešdien, 15. aprīlī, NATO alianses dalībvalstu aizsardzības ministri tikās virtuālā konferencē, kuras laikā apsprieda un nostiprināja alianses un to militāro spēku svarīgo lomu šī brīža cīņā ar neredzamo ienaidnieku Covid-19. Pēc virtuālās konferences NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādīja, ka, izmantojot NATO mehānismus, alianses sabiedrotās valstis ir palīdzējušas viena otra izglābt dzīvības. Līdzīgi izteikumi minēti arī iepriekš, piemēram, kad pēc aprīļa sākumā notikušās virtuālās dalībvalstu ārlietu ministru konferences Stoltenbergs minēja - NATO tika izveidots, lai risinātu krīzes situācijas, un arī šajā situācijā spēj palīdzēt.

Nepieredzēta krīzes situācija

Šī gada 4. aprīlī globālās pandēmijas laikā NATO alianse svinēja savu 71. pastāvēšanas gadadienu. Tās iepriekšējie 70 gadi tika svinēti, uzsverot organizācijas veiksmīgo darbu un dēvējot to par “veiksmīgāko aliansi pasaules vēsturē.” Pārdzīvojot vairākus satricinājumus, organizācija nu ir spiesta adaptēt savu pastāvēšanu krīzē, kuras risināšana tiešā veidā neietilpst tās oficiālajā mandātā. 

NATO galvenā mītne Briselē

Atbildot uz šī brīža globālo satricinājumu, kas var tikt skatīts arī kā nacionālās un globālās drošības jautājums, NATO kā starptautiska organizācija koordinē un atbalsta katras valsts nacionālos centienus. Šo pasākumu pamatā ir loģistikas, transporta un medicīnas atbalsta sniegšana, jo īpaši nozīmīgi diplomātiskajos centienos starp alianses dalībvalstīm, kas galvenokārt notiek divpusēji. Krīzes situācija šobrīd norādījusi valstu savstarpējās koordinēšanas funkciju svarīgumu, kuras ietvaros alianses valstu militārās spējas var funkcionēt kā atbalsts civilajiem elementiem.

Gaisa atbalsts

NATO militārie atbalsta centieni šobrīd galvenokārt notiek gaisā, nodrošinot gaisa mobilitāti un paātrinātu palīdzības sniegšanu. Aprīļa sākumā NATO Ziemeļatlantijas padome deva atļauju izmantot ātrās gaisa mobilitātes procesu, atvieglojot un paātrinot medicīnas resursu piegādi tā galamērķos. Šis process ļauj izmantot NATO izsaukuma signālu, kas tādējādi atceļ eksistējošus maršrutu ierobežojumus un diplomātiskus šķēršļus. Ārlietu ministru videokonferences ietvaros ģenerālis Tods Volterss tika virzīts koordinēt šo militāro atbalstu krīzes apkarošanai.

Tods Volters

Ģenerālis Tods Volters ir ASV spēku komandieris Eiropā un NATO Sabiedroto spēku augstākais komandieris. Ģenerālis Volters komandē Sabiedroto spēku operāciju štābu, kas ir NATO stratēģiskā komanda Monsā, Beļģijā.

NATO atbalstītās stratēģisko gaisa pārvadājumu programmas ietvaros piegādes saņēmušas vairākas dalībvalstis, piemēram, Slovākija un Rumānija, kurās medicīnas aprīkojums nogādāts no Ķīnas un Dienvidkorejas. Programma, kura tika atvērta 2008. gadā, kaut arī neatkarīga no NATO kā organizācijas, saņem NATO atbalsta funkcijas. Programmā  10 alianses dalībvalstis un divas partnervalstis (Somija un Zviedrija), dala lietošanas izmaksas, kopīgi izmantojot trīs militārās kravas lidmašīnas.

Ieguvumi

Atbalsta funkcijas dalībvalstīm arī tiek koordinētas caur 1998. gadā izveidoto Eiroatlantijas katastrofu reaģēšanas un koordinēšanas centru (EADRCC), alianses civilo katastrofu novēršanas mehānismu. Centrs ieguvis pieredzi, jau iepriekš asistējot dalībvalstīm ar “maigām” drošības krīzēm (piemēram, veselības, migrācijas, dezinformācijas).

Šoreiz, Covid-19 globālās pandēmijas ietvaros, EADRCC saņēmis pieprasījumus pēc palīdzības no vairākām NATO dalībvalstīm, tajā skaitā Spānijas, Itālijas, kā arī no tādām partnervalstīm kā Ukraina. Centra koordinācijas ietvaros, piemēram, Turcija piegādājusi maskas un testēšanas komplektus Itālijai un Spānijai.

Kopumā NATO dalībvalstu bruņotie spēki ir veikuši 100 misijas, transportējot medicīnas personālu un medicīnas preces uz to galamērķiem. Uzbūvēti 25 lauka hospitāļi, tādējādi nodrošinot papildu 25 000 ārstniecības gultas. Šobrīd NATO kā organizācijas iespējas palielināt atbalstu ir atkarīgas no katras dalībvalsts piedāvātajām militārajām atbalsta spējām kopējiem alianses mērķiem.

NATO lomas svarīgums nav mazinājies

Covid-19 izraisītās krīzes ietvaros NATO dalībvalstīs pirmatnēji varēja novērot valstu vēršanos iekšēji, fokusējoties uz situāciju nacionālā līmenī. Taču aizvien vairāk novērojama arī sabiedroto valstu koordinēšanās un spēja atbalstīt vienai otru.

Par spīti globālajai veselības krīzei un no tās izrietošajām sekām, NATO kā alianses galvenā loma ir nodrošināt kolektīvu aizsardzību un atturēšanos. Tās kompetencē esošie drošības draudi, piemēram, terorisms, situācijas un misijas Afganistānā un Irākā, un draudi, kas izriet no augošākas Krievijas ietekmes un tās izplatītās dezinformācijas, turpina eksistēt. NATO kā politiski militāras alianses loma veselības krīzes apkarošanā ir balstīta galvenokārt tikai uz dalībvalstu iniciatīvu iesaistīt organizāciju šajos mērķos.

21. gadsimtā pieredzētie satricinājumi, to skaitā Eiropā pieredzētā bēgļu un migrantu plūsma, dezinformācijas izmantošana, lai šķeltu dalībvalstu savstarpējo uzticību, un nu arī Covid-19, mudinājusi NATO meklēt savu lomu šajā jaunajā pasaulē. Kaut arī lēni, NATO kā organizācija ir izrādījusi spējas adaptēties. Arī Covid-19 krīze ir pierādījusi, ka sava mandāta ietvaros organizācija turpina savu misiju.

*Autore Elizabete Auniņa no 2019. līdz 2020. gadam bija jaunākā pētniece Visaptverošās krīzes un operāciju vadības centrā (CCOMC) NATO Sabiedroto spēku augstākajā virspavēlniecībā Eiropā (SHAPE). Rakstā pausts autores personiskais viedoklis, un tā tapšanas procesā izmantota tikai publiski pieejama informācija.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt