Ko gaidīt no Francijas prezidentūras ES? Intervija ar vēstnieci Latvijā

Šīgada sākumā par Eiropas Savienības padomes prezidējošo valsti kļuva Francija. Viena no Eiropas Savienības ietekmīgākajām valstīm par savas darbības prioritātēm izvirzījusi sociālos, klimata un digitālos jautājumus. Tāpat tiek solīts turpināt iepriekšējo prezidentūru laikā aizsāktās tēmas. Taču jau tagad netrūkst kritiķu, kuri norāda, ka prezidenta Emanuela Makrona ambiciozie plāni var saskarties ar citu Eiropas valstu pretestību. Darbu ar izaicinājumiem intervijā Latvijas Radio skaidroja Francijas vēstniece Latvijā Aurēlija Ruajē-Gunēna.

Intervija ar Francijas vēstnieci
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Latvijas Radio: Vispirms vēlos uzzināt vispārīgi par Francijas prezidentūru. Kā Jūs vērtējat šī brīža situāciju Eiropā un pasaulē? Cik nozīmīga Francijai ir prezidentūra, un kas ir tās galvenie mērķi un prioritātes?

Aurēlija Ruajē-Gunēna (atbild latviski): Francijai Eiropas Savienības prezidentūra ir nozīmīgs notikums un liela atbildība. Šīs prezidentūras devīze ir: atveseļošanās, spēks un piederība, arī kopīgas vērtības.

Es turpināšu angliski, jo mans akcents var būt grūti saprotams.

Prezidentūra Francijai ir ļoti nozīmīga, un tā ir liela atbildība. Mēs vēlamies šo uzdevumu paveikt pēc iespējas labāk, tāpēc pieejam tam ar lielu atbildību. Mēs vēlamies turpināt Portugāles un Slovākijas prezidentūrās iesākto kursu un nezaudēt sasniegto progresu. Francijas prezidents Emanuels Makrons aktīvi iesaistās Eiropas Savienības virzībā uz priekšu, un mēs uzskatām, ka šobrīd, lūkojoties uz situāciju pasaulē, ir svarīgi pierādīt Eiropas Savienības spēku un suverenitāti. Ir svarīgi parādīt to, ka Eiropas Savienībai ir daļa no “spēles” un ka Eiropas Savienībai ir jāiesaistās problēmjautājumu risināšanā. Mēs uzskatām, ka suverenitāte nav saistīta tikai ar politiku, drošību un aizsardzību, tā ir cieši saistīta arī ar ekonomiku, starptautisko tirdzniecību un digitālo attīstību, arī klimata pārmaiņām. Šīs ir daudzas ļoti nozīmīgas jomas, kuras mēs vēlamies virzīt uz priekšu. Svarīgi arī attīstīt Eiropas Savienības vienotību, stiprās puses un arī mūsu kopējās vērtības.

Mums ir jābūt pārliecinātiem un vienotiem par to, ko Eiropas Savienība rāda pasaulei un ko tā nodrošina arī katrai dalībvalstij.

Aptuveni pirms mēneša Emanuels Makrons iepazīstināja ar prezidentūras prioritātēm un galvenajiem mērķiem. Jāsaka gan, ka viņš ir izpelnījies arī kritiku par nospraustajiem mērķiem un spēju tos sasniegt, jo dažādos Eiropas reģionos valda atšķirīgi viedokļi. Piemēram, runājot par piedāvājumu reformēt Šengenas zonu, par Eiropu, kura ir spējīga aizsargāt savas robežas. Mēs redzam, ka pieejas ir ļoti atšķirīgas gan Eiropas austrumu, gan dienvidu daļā un pat Francijas piekrastē uz robežas ar Apvienoto Karalisti. Kā Jūs domājat, vai būs iespējams sasniegt vismaz kaut kādu progresu šajās diskusijās?

Manuprāt, prezidents Makrons ir ļoti ambiciozs, un mēs esam gatavojušies šai prezidentūrai vismaz divus gadus. Šengenas zonas reformas jautājums nav jauns, un tas ir ticis apspriests arī iepriekš. Domāju, ka visi piekritīs, ka Šengenas līgumu ir nepieciešams atjaunināt. Mēs redzam, ka notiek jauna veida uzbrukumi valstu robežām, arī Latvija cieš no hibrīduzbrukumiem uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Šis ir sarežģīts jautājums gan politisku, gan tiesisku iemeslu dēļ, bet tas nenozīmē, ka šī problēma nevar tikt risināta un no tās būtu jāatsakās. Mēs nedomājam, ka problēmas tiks atrisinātas Francijas prezidentūras laikā. Rotējošo prezidentūru princips ir nodot risināmos jautājumus tālāk, lai process notiktu soli pa solim. Francija centīsies virzīt prioritāros jautājumus, lai notiktu attīstība. Notiks vairākas svarīgas ministru tikšanās, tehniskās sanāksmes. Visi zina, ka problēmjautājumos ir dažādas nostājas, arī sabiedrības vidū šie jautājumi ir ļoti jūtīgi. Mēs ceram, ka varēsim virzīties uz priekšu jau iesāktos procesos, kā arī sākt darbu pie jauniem.

Viens no Francijas prezidentūras piedāvājumiem ir virzīt uz priekšu ideju par Eiropas sociālo modeli. Vai Jūs varētu paskaidrot, kas tas ir un ko tas ietver?

Šis jautājums bija ļoti nozīmīgs arī Portugāles prezidentūras laikā, un mēs vēlamies turpināt viņu iesākto. Mēs vēlamies likt uzsvaru uz Eiropas izaugsmes modeli, un šis jautājums tiks apspriests samitā 10., 11. martā. Francija uzskata, ka ekonomiskās izaugsmes globālās ambīcijas, stabilitāte un atveseļošanās ir ļoti stipri saistīta ar sociālajām tiesībām, tas ir arī Eiropas Savienības vērtību pamatā. Mēs vēlamies veicināt Eiropas sociālo tiesību otrā pīlāra ieviešanu. Ir vairākas likumdošanas iniciatīvas un idejas, lai veidotu iekļaujošāku Eiropu.

Tāpēc arī mēs vēlamies virzīt jautājumu par minimālo algu, caurskatāmību, kā arī palielināt vienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm.

Mēs uzskatām, ka ekonomiskā izaugsme un stipras Eiropas veidošana ir cieši saistīta ar sociālo tiesību jomu.

Runājot par Eiropas nākotni, svarīgs jautājums ir klimata pārmaiņas. Francija ir bijusi ļoti aktīva klimata jautājumos, vēloties konkrētus un efektīvus risinājumus un darbības no pārējās Eiropas. Protams, atkal ir dažādi uzskati dažādos Eiropas reģionos un valstīs, un tagad arī starp Franciju un Vāciju ir radušās domstarpības, piemēram, kodolenerģijas izmantošanas jautājumā. Kā nodrošināt vienādu pozīciju klimata jautājumos starp Eiropas valstīm?

Runājot par viedokļu atšķirību, manuprāt, kopš Eiropas Savienības pirmssākumiem nav bijis tāda jautājuma, par kuru visiem sakristu viedoklis. Eiropas Savienības būtība ir spēt apvienot dažādus viedokļus un intereses un rast līdzsvaru, lai varam virzīties uz priekšu. Tikko minēju par ekonomiskās izaugsmes saistību ar sociālajām tiesībām un domāju, ka ekonomiskās izaugsmes sasaistīšana ar vides aizsardzību ir tikpat svarīga. Mēs nevaram atļauties, ka tas ietekmē nākamo paaudžu nākotni, mēs nevaram uzskatīt, ka klimata pārmaiņas mūs neietekmē.

Klimata jautājumam nevajadzētu būt kaut kādai luksusa precei, tam ir jābūt ekonomiskās attīstības pamatā.

Francija plānot virzīt klimata tiesību aktu paketi “Fit for 55”, īpaši ideju par robežu oglekļa nodokli. Mums jānodrošina, ka mūsu mērķi, kas saistīti ar vidi un klimata pārmaiņām, tiek respektēti arī no citu valstu puses tieši tirdzniecības darījumos. Diskusija par atjaunojamo enerģiju arī ir ļoti nozīmīga.

Francija bija gandarīta, kad Komisija nolēma atbalstīt priekšlikumu iekļaut kodolenerģiju un dabasgāzi “zaļo” enerģijas avotu sarakstā. Viedokļu atšķirība ar Vāciju Francijai arī nav nekas jauns. Šeit parādās Eiropas Savienības būtība – būt pie viena galda un diskutēt par dažādiem jautājumiem, lai arī valstīm ir dažādas enerģētiskās politikas, sabiedrības viedokļi, vēlmes, plāni un projekti. Mēs esam pozitīvi noskaņoti par to, ka spēsim rast risinājumu, lai virzītos uz priekšu un dekarbonizētu Eiropas ekonomiku.

Jūs jau minējāt, ka viedokļu atšķirība, lai nonāktu pie kopīga lēmuma, ir izaicinoša. Viens no svarīgiem aspektiem ir tiesiskums un likuma ietvars, par ko prezidents Makrons ir izteicies, ka šī tēma nav apspriežama. Protams, šeit domāju par Ungāriju un Poliju. Šajās situācijās dažreiz var vērot sadursmi starp liberālām un konservatīvām idejām. Kā Jūs domājat, cik izaicinoša būs šī problēma Francijas prezidentūras laikā un cik liela uzmanība tai tiks pievērsta?

Viena no prezidentūras prioritātēm ir tieši kopīgas vērtības. Šobrīd norisinās konference par Eiropas nākotni, kurā Eiropas iedzīvotāji var izteikt savas sajūtas par Eiropas nākotni, un iedzīvotāji kopīgas vērtības novērtē augsti. Mūsu vērtībām, kas ir demokrātija, cilvēktiesības, vienlīdzība, ir jābūt skaidrām un konkrētām, jo tā ir savienības būtība. Šis ir svarīgs jautājums un, manuprāt, tas nav apspriežams, jo visas Eiropas Savienības dalībvalstis, iestājoties savienībā, piekrīt šādam tiesību pamatam un likuma ietvaram. Tā ir daļa no līguma.

Valsts nevar gūt labumu no vienotā tirgus un vienotas aizsardzības sistēmas, ja tā nespēj nodrošināt savienības vienotās vērtības.

Mēs zinām, ka tas nav viegli, nekas nav tikai melns un balts. Svarīgs ir diskusijas elements, jo dalībvalstis ir partneri, kuriem jācenšas būt pragmatiskiem un saprātīgiem. Tomēr vienotām vērtībām ir jābūt pašsaprotamām, jo tās ir daļa no Eiropas Savienības galvenās idejas.

Vēlos uzdot jautājumu par Francijas prezidentūru un Latviju. Kas būs galvenie prezidentūras pasākumi Latvijā, un kāds ir galvenais vēstījums, ko vēlaties nodot?

Ir ļoti noderīgi, ka prezidentūru veido trīs valstis, jo sešu mēnešu laika posmā nav iespējams veidot diskusijas par katru problēmu un atrisināt visus jautājumus. Šogad prezidentūras trio ir Francija, Čehija un Zviedrija. Latvijā ir visu valstu vēstniecības, tāpēc mēs vēlamies sadarboties, lai kopā palielinātu izpratni par aktuāliem jautājumiem.

2022. gads starptautiski ir jaunatnes gads, tāpēc mēs vēlamies lielu uzmanību pievērst tieši izglītojošiem pasākumiem jauniem cilvēkiem. Vēlamies parādīt, kā Eiropas Savienība darbojas, lai uzlabotu sabiedrības dzīves kvalitāti, jauniešu mobilitāti, darba izredzes. Francijas prezidentūra plāno arī pasākumus, kas saistīti ar eiropiešu vērtībām. 27.janvārī būs diskusija ar kādreizējo Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu par demokrātiju un Eiropas Savienības vērtībām.

3.februārī būs pasākums par digitalizācijas jautājumiem, jo digitālais tirgus un atbildība par lielām platformām ir nozīmīga un aktuāla. Mēs plānojam šajā pasākumā uzklausīt profesionāļu, zinātnieku, arī biznesa ekspertu viedokļus. 5.martā notiks arī pasākums debates formā par preses brīvību, kas arī ir nozīmīga Eiropas Savienības vērtība.

Kopā ar citām vēstniecībām plānojam arī pasākumu tieši jauniem cilvēkiem Eiropas dienā. Jāņem vērā tas, ka situācija mainās bieži, bet strādājam pie tā, lai pasākums jebkurā gadījumā būtu notikumiem bagāts un prieka pilns. Tie būs Eiropas kultūru, valodu un daudzveidības svētki. Maijā ir sagaidāmi arī interesanti pasākumi saistībā ar nozīmīgo konferenci par Eiropas nākotni. Mēs aktīvi sadarbojamies arī ar Latvijas varas iestādēm, tāpēc varam veidot kopīgas diskusijas par nozīmīgiem Eiropas Savienības jautājumiem. Mēs vēlamies arī izprast Latvijas nacionālās intereses un nostāju dažādos specifiskos jautājumos. Tie ir gan klimata un vides jautājumi, gan digitālās attīstības jautājumi, kur Latvijai ir ļoti laba pieredze.

Kā, jūsuprāt, Francijas prezidenta vēlēšanas ietekmēs Francijas prezidentūru Eiropas Savienībā?

Tas ir izaicinājums. Protams, tas ir nedaudz sarežģītāk būt atbildīgiem gan par Eiropas Savienības prezidentūru, gan prezidenta vēlēšanu kampaņu. Eiropas Savienības prezidentūra nenotiek bieži, mums nav milzīgas pieredzes, taču mēs varēsim ar to tikt galā. Iepriekšējā Francijas prezidentūra bija 2008.gadā. Mēs plānojam ministru un politiķu diskusijas un sanāksmes līdz marta beigām un aprīlī, kad notiks prezidenta vēlēšanas, tiek plānotas tehniskās sanāksmes. Francijas konstitūcija vēlēšanu laikā neļauj amatpersonām iesaistīties politiskās debatēs, tāpēc aprīlī publiska komunikācija nedaudz samazināsies. Tomēr, neskatoties uz vēlēšanu kampaņu, tehniskais darbs neapstāsies un jautājumu risināšana turpināsies. Varu apgalvot, ka, iespējams, redzēsiet izmaiņas publisko pasākumu norisē, taču prezidentūras darbs neapstāsies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt