Ko ceram sagaidīt no ANO klimata konferences? Intervija ar «Zaļās brīvības» vadītāju Jāni Brizgu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

ANO Klimata konferencē Ēģiptē būtisks progress nav gaidāms, uzskata vides aizstāvju biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga, kurš cieši seko notiekošajām Šarm eš Šeihā. Viņaprāt, par pozitīvu sarunu iznākumu varētu runāt tad, ja nākamās nedēļas beigās tiks panākts progress jautājumā par zaudējumu atlīdzināšanu attīstības valstīm, kas cieš no nenovēršamām klimata pārmaiņām. Par šādu mehānismu tiek diskutēts jau aptuveni 30 gadus.

Intervija ar „Zaļās brīvības” vadītāju Jāni Brizgu
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Latvijas Radio: Ēģiptē notiek ANO Klimata konference, kas pazīstama arī kā COP27. Pirms neilga laika es runāju ar Eiropas Parlamenta delegācijas vadītāju, un viņš sacīja, ka nesagaida nekādu būtisku progresu šajās sarunās, ka mēs varam runāt tikai par tādiem nelieliem soļiem un galvenokārt jautājumos par zaudējumu atlīdzinājumu. Un otrs jautājums ir par to, ka valstis varētu paātrināt tempu, ar kādu virzās uz priekšu. Vai jūs piekrītat šādam salīdzinoši pesimistiskam vērtējumam par gaidāmo sarunu iznākumu?

Jānis Brizga: Jā, šīgada klimata sarunas nav plānotas kā brīdis, kad tiek parakstītas kaut kādas būtiskas vienošanās, kā tas, piemēram, notika Kioto, kur Kioto protokols pirms nu jau vairāk nekā 20 gadiem tika parakstīts, vai 2015. gadā Parīzes samita laikā, kad tika parakstīta Parīzes vienošanās par nākamajiem soļiem. Tā ka šajā brīdī varbūt arī nekas tāds uz galda sarunās nav likts. Tās, kā paši delegāti, ko es esmu redzējis, nosauca par darba sarunām, kur tiešām ir runa par konkrētām, lietām, par konkrētiem pasākumiem.

Un viens no tiem aktuālākajiem jautājumiem ir tā saucamais "loss and damage", kas ir zaudējumu kompensācija gan par dabas degradāciju, vides degradāciju, gan arī tieši par ciešanām cilvēkiem, kas nodarītas klimata pārmaiņu rezultātā. Tur strīds, varētu teikt, veidojas starp jaunattīstības valstīm un attīstītajām valstīm, kur, no vienas puses, Eiropa un Ziemeļamerika, kas principā uzbūvējušas savu labklājību uz šiem fosilajiem energoresursiem, tos pārvēršot precēs un pakalpojumos, visu savu materiālo labklājību uz to ir uzbūvējušas, tagad tiek vainotas pie radītajām klimata pārmaiņām, – tajā skaitā Latvija, mēs esam tādā ziņā to bagāto valstu grupā. Savukārt valstis, kas pašlaik jau cieš no klimata pārmaiņām – plūdu, vētru sausuma periodi, pārtikas trūkums –, lielā mērā ir mazo salu valstis Indijas okeānā un Āfrikas valstis, kuras nav piedalījušās tajā ''ballītē'', viņas no pīrāga nav ēdušas, bet viņām jāmaksā rēķins, kas ir pienācis. Un, protams, Rietumi ir gatavi kaut ko segt, kompensēt, bet viņi nevarēja teikt: mēs visu kompensēsim. Jo tad pienāks tik milzīgs rēķins, ko neviens nespēs samaksāt.

Tā ka šeit ir smagas sarunas. Tās jau ilgu laiku ir bijušas, jo princips par zaudējumu atlīdzināšanu klimata konvencijā ir ielikts jau no 1992. gada. Līdz šim tas varbūt nav aktīvā veidā izmantots.

Mēs runājam par to 30 gadus, un tiešām šis rēķins varētu būt milzīgs, un šis mehānisms prasītu ieguldīt arvien vairāk un vairāk, un vairāk līdzekļu. Pakistānai vien, pēc dažām aplēsēm, ir nepieciešami vairāk nekā 40 miljardi ASV dolāru, lai kompensētu tos zaudējumus, kas ir bijuši tagad no šī gada plūdiem. Protams, Pakistānas pārstāvji saka, ka Rietumiem ir jādara vairāk. Viņi min piemēru par karu Ukrainā, ka atrod naudu, lai palīdzētu kaut kādus jautājumus risināt. Vai, jūsuprāt, kopumā mēs varam runāt, ka šogad globālo Ziemeļu darbi sakrīt ar vārdiem, vai tomēr ir jādara vairāk?

Noteikti ir jādara vairāk ne tikai globālajam Ziemeļiem, arī citiem reģioniem. Runājot par naudas ieguldījumiem, jau Parīzē valstis vienojās par to, ka ir jāizveido klimata fonds, kur katru gadu vajadzētu savākt simt miljardus dolāru, lai kompensētu zaudējumus, arī palīdzētu valstīm adaptēties, pielāgoties mainīgajai situācijai. Lai ne tikai tādā klimata ziņā, bet arī tīri tehnoloģiskajā mēs varam iet prom no oglēm, no naftas, gāzes. Atrast citas alternatīvas, lai jaunattīstības valstīm nebūtu jāiet tas pats Rietumu attīstības ceļš. Šos 100 miljardus mums vēl ne reizi nav sanācis savākt.

Tā ka mēs nespējām tos nospraustos mērķus sasniegt. Šeit noteikti vēl daudz kas ir darāms.

Arī attiecībā uz pasākumiem, ko valstis ir paziņojušas, ka tās darīs, lai mazinātu klimata pārmaiņas, lai pieturētos pie Parīzes nolīguma mērķa, ka 2050. gadā globālā temperatūra vidējā nepalielinās par vairāk kā 1,5 grādiem. Apvienoto Nāciju Organizācijas, saņemot valstu pasākumu kompleksu, sapratušas, ka tas ir daudz par maz. Ja mēs ieviesīsim tos pasākumus, ko valstis ir deklarējušas, tad temperatūra palielināsies noteikti vairāk nekā par diviem grādiem, kas tiek uzskatītas par tādām katastrofālām izmaiņām pasaules ekosistēmā.

Tur visiem ir jādara – gan Ķīnai, gan ASV, gan Latvijai, gan Ukrainai, gan Pakistānai. Tā ir kopīga atbildība par nākotni.

Šobrīd jaunākie dati ir par 2,4 līdz pat 2,8 grādiem, kas parādījās pirms ANO Klimata konferences. Eiropas Savienība saka, ka mēs esam vienīgais reģions pasaulē, kur ir skaidrs un ticams plāns, kā nonākt līdz klimata neitralitātei, – sākumā 55% 2030. gadā un klimatneitralitāte 2050. gadā Vai jūs arī piekrītat, ka Eiropas Savienības plāns ir pietiekami ticams, vai tomēr te ir daļa no tā dēvētās zaļmaldināšanas?

Mums ir plāns, jā, arī Latvijā ir savs plāns. Arī daudzas citas valstis ir paziņojušas par saviem mērķiem. Pagājušā gada konferencē Indija negaidīti paziņoja, ka 2070. gadā plāno sasniegt klimatneitralitāti. Daudzas valstis un pilsētas ir paziņojušas par daudz ātrākiem mērķiem. Manuprāt, Somija paziņoja, ka jau 2030. gadā plāno sasniegt klimatneitralitāti. Tā ka varbūt politiski uzstādījumi ir, bet tie ne vienmēr ir pilnībā nosegti ar pasākumiem un pilnīgi skaidru trajektoriju, kā mēs tur nokļūsim.

Eiropas plāns lielā mērā paļaujas uz nākotnes tehnoloģijām, kas nāks iekšā kaut kad nezināmā nākotnē, bet līdz 2050. gadam mums palīdzēs tā saucamās oglekļa uzkrāšanas tehnoloģijas, kas ir ieplānots, kad tās būs pieejamas. Pašlaik šādas tehnoloģijas ir eksperimentālā, laboratorijas stadijā. Bet daudzas tehnoloģijas, arī vēsturiski tas pats ūdeņradis… Mēs jau 30 gadus runājam par ūdeņradi, bet joprojām tā nav; laboratorijas apstākļos varam, bet tādā komerciālā mērogā pacelt to kā tehnoloģiju, kas plaši tiek izmantota, tādu piemēru nav. Rīgā ir pāris trolejbusi, kas brauc ar ūdeņradi. Arī globāli ir līdzīga situācija.

Paļauties tikai uz tehnoloģijām ir ļoti riskants, jo mums tie resursi kļūst arvien ierobežotāki un ierobežotāki un laika kļūst arvien mazāk un mazāk.

Es domāju, būtu nepieciešamas arī tādas strukturālas izmaiņas tajā, kā mēs dzīvojam, kādu ekonomisko sistēmu mēs veidojam un kā mēs nodrošinām labklājību. Arī labklājības sistēmas pašlaik ir lielā mērā atkarīgas no fosilajiem resursiem un esošās ekonomiskās struktūras.

Ko jūs uzskatītu par veiksmīgu COP27 iznākumu? Par ko būtu jāvienojas, lai mēs varētu teikt – jā, nebija gluži veltīgi tikties un divas nedēļas runāt Ēģiptē.

Šajā reizē, man liekas, svarīgi ir taisnīguma jautājumi, kas būtu valstīm jāizrunā – gan zaudējumu atlīdzināšana, gan taisnīgas pārkārtošanās mehānismi, kas palīdzētu valstīm daudz drošāk iet pārmaiņu procesu. Valstis redzētu labus piemērus, redzētu arī atbalstu. Varbūt tās valstis, kas prasa arī tehnoloģisko atbalstu, kā tad tās var iet prom no oglēm, no citiem fosilajiem resursiem uz atjaunīgajiem.

Vēl viena lieta, kas pagājušajā gadā tika uzsākta un kas, man liekas, šogad ir jānoved nākamajā līmenī, ir attiecībā uz metāna emisijām. Tā ir gan lauksaimniecība, gan arī, piemēram, tā pati dabasgāzes ieguve un tamlīdzīgi. Tika izvirzīti mērķi metāna emisiju samazināšanā, bet līdz šim nav bijusi liela skaidrība, kā to izdarīt.  Šeit vēl daudz, daudz darāmā. Daudz ko no tā visa var iesākt, vismaz spert vairākus soļus uz priekšu arī Ēģiptes samita laikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti