Neatkarīgi no tā, vai briti izlems palikt vai aiziet no ES, notiks vērā ņemamas izmaiņas attiecībā pret citu ES valstu pilsoņiem, kas dzīvo un strādā Apvienotajā Karalistē. Ja Lielbritānija izstāsies no ES, ārvalstniekiem sašaurināsies iespējas iekļūt Lielbritānijā un pieeja darba tirgum un sociālajiem pabalstiem. Tāpat augs nodokļi
Ja briti paliks ES, tad nodokļi nemainīsies, taču migrāciju, darba tirgu un pabalstus briti saskaņā ar vienošanos ar pārējo bloku regulēs stingrāk. Tieši to kā iemeslu palikt ES min britu premjers, uzsverot, ka Lielbritānija ir liela ietekme un ekonomiskās perspektīvas tikai savienībā.
"Mēs varam izstāties, ja vēlamies. Taču jāapzinās, ka mēs pametīsim organizāciju, kas arī bez mums turpinās lielā mērā ietekmēt mūsu un mūsu bērnu dzīvi, tāpat arī mūsu uzņēmumus. Lielbritānijai nevajadzētu kļūt par atkritēju. Mums vajag palikt un cīnīties par labāku kopīgu nākotni," teica Kamerons.
Izstāšanās piekritēji savukārt uzver, ka tieši no pārmērīgās Briseles un kontinenta lielvalstu pirmām kārtām Vācijas ietekmes ir jāatbrīvojas. ES esot pierādījusi savu mazspēju kaut vai migrācija krīzes piemērā.
"Ja mēs paliekam, mēs lēnām izšķīdīsim, jo mēs nevaram balsot par status quo. Eiropas Savienība nenovēršami virzās uz supervalsts pusi, kurā arvien lielāku lomu spēlē Eiropas Tiesa. Tā lemj par katru mūsu dzīves aspektu, ieskaitot to, kas drīkst staigāt pa mūsu pilsētu ielām, vienalga, vai tas būtu potenciāls terorists vai kriminālnoziedznieks," sacīja Londonas eksmērs Boriss Džonsons.
Par izstāšanās ietekmi uz valsts ekonomiku izstāšanās un palikšanas piekritējiem ir vienlīdz daudz argumentu, ka tā būs veiksme un dziļa katastrofa. Vienisprātis abas nometnes ir, ka izstāšanās jūtami ietekmēs Eiropas un pasaules finanšu tirgus un tautsaimniecības perspektīvas, atšķiras tikai ietekmes smaguma un ilguma novērtējums.
OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija lēš, ka Lielbritānijas iespējamā izstāšanas no ES ir galvenais risks gan valsts, gan ES ekonomikai. "Tas palielinās nenoteiktību un mazinās mārciņas kursu. Būs jārīko no jauna vairākas sarunas par starptautisko tirdzniecību, saruks ārējo investīciju plūsma, Lielbritānijas IKP [iekšzemes kopprodukts] samazināsies vismaz par 3%."
Izstāšanas piekritēji savukārt norāda, ka Lielbritānija ir diezgan pietiekama, ES vairs nav tās lielākais eksporta noņēmējs un pāris tūkstoši mārciņu gadā, ko katrai ģimenei tagad dod dalība blokā, tikšot ar uzviju kompensēta jaunu darbavietu un augošu algu veidā.
Atliek gaidīt, kurus argumentus pēdējā brīdī pieņems neizlēmušie vēlētāji. "Es to nesaprotu. Es patiešām nesaprotu politiķus. Vieni saka – izstājamies, paliks labāk, otri saka – paliekam, būs labāk. Es tiešām nezinu..." atzina pensionāre Džekija.
Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" gan atzina, ka patlaban ir grūti pateikt, kā briti lems referendumā, jo aptauju dati ir dažādi un nemitīgi mainās. "Aptaujas skaidru tendenci neuzrāda," atzina vēstnieks.
Latvijas vēstniecība Lielbritānijā neizjūt Latvijas valsts piederīgo nervozitāti saistībā ar gaidāmo referendumu. Palielināta interese bijusi no dažiem desmitiem Latvijas valstspiederīgo, kas vērsās vēstniecībā saistībā ar kādu izziņu ieguvi, lai varētu nokārtot Lielbritānijas rezidenta statusu vai iegūt Lielbritānijas pilsonību.
Arī latviešu organizācijas Lielbritānijā referenduma jautājumā ietur neitrālu pozīciju - nedod nekādus ieteikumus, kā referendumā balsot Lielbritānijā dzīvojošajiem latviešiem, kuriem ir arī britu pilsonība, atzina Latvijas vēstnieks Lielbritānijā.
