Ko ar Krievijas vakcīnu pret Covid-19 «Sputņik V» iesāks Eiropa?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Eiropas Savienībā turpinoties gausajam vakcinācijas procesam, vairākas Eiropas valstis met acis uz Krievijā izstrādāto “Sputņik V” vakcīnu pret Covid-19, lai gan Eiropas Zāļu aģentūra to nav apstiprinājusi. Joprojām pastāv šaubas par vakcīnas efektivitāti un drošumu, un Eiropas Komisija šīs vakcīnas devu iepirkumu neorganizē. Tomēr Ungārija to jau izmanto vakcinācijā, un arī citas Eiropas valstis norādījušas, ka ir gatavas šo vakcīnu izmantot, ja Eiropas Zāļu aģentūra to apstiprinās.

ĪSUMĀ:

  • Krievijas vakcīna „Sputņik V” reģistrēta vismaz 16 valstīs, bet ne ES.
  • Eiropā šo vakcīnu izmanto Bosnija un Hercogovina, Serbija, kas plāno to ražot.
  • Ungārija ir pirmā ES valsts, kas sāka izmantot “Sputņik V”.
  • Pētījums: vakcīna uzrādījusi 91,6% efektivitāti.
  • “Sputņik V” izmantošanu apsver Spānija, Čehija un Slovākija.
  • Bratislava apsverot iespēju vakcīnu ne tikai iegādāties, bet arī ražot.
  • Merkele: Vācija varētu izmantot “Sputņik V”, ja to apstiprinās ES regulators.
  • Makrons: Lēmums par vakcīnu nebūs politisks, bet balstīts zinātnē.
  • Igaunija varētu apsvērt “Sputņik V” izmantošanu, ja to apstiprinās ES.
  • Lietuva noraida iespēju iegādāties „Sputņik V”, jo to izmanto politikai.
  • Tiesa, Krievijai pašai ir grūtības saražot gana daudz vakcīnu.

 

Krievija bija pirmā valsts, kas apstiprināja savu vakcīnu pret Covid-19 plašākai lietošanai, reģistrējot to jau pērn augustā. Tagad vakcīnu „Sputņik V” reģistrējušas vismaz 16 pasaules valstis dažādās pasaules daļās. Šo valstu vidū ir Argentīna, Meksika, Alžīrija un Baltkrievija. Tikmēr Eiropas Zāļu aģentūra šo vakcīnu vēl nav apstiprinājusi.

Ir valstis, kuras vakcīnu jau lieto vai plāno lietot, ja regulators to apstiprinās, bet ir arī valdības, kas pateikušas skaidru „nē” „Sputņik V” pielietošanai, piebilstot, ka Krievijas naskie centieni piedāvāt Eiropas valstīm savu vakcīnu laikā, kad Eiropai pašai diži nesokas ar vakcināciju, jāskata kā daļa no politiskajām spēlēm.

Ko ar Krievijas vakcīnu pret Covid-19 «Sputnik V» iesāks Eiropa?
00:00 / 05:40
Lejuplādēt

Pašlaik Krievijā izstrādāto vakcīnu Eiropā izmanto tikai dažas valstis, piemēram,  Serbija, kas gada beigās jau pati šo vakcīnu arī ražošot, kā arī Bosnija un Hercegovina, kas pirms dažām dienām sākusi vakcināciju.

Trešā valsts ir Ungārija. Janvārī tā kā pirmā Eiropas Savienībā (ES) apstiprināja šo vakcīnu, bet februāra sākumā saņēma pirmo sūtījumu un tagad jau uzsākusi vakcināciju. Ungārija pasūtījusi Krievijas vakcīnas lielā daudzumā. Līdz Lieldienām varētu tikt vakcinēti 2,5 miljoni cilvēku.

Premjers Viktors Orbāns piebildis, ka šī vakcīna nevar būt politisks rīks un ka izvēlēties starp Rietumu un Austrumu vakcīnām var tikai tad, ja ir gana, no kā izvēlēties.

Savukārt ārlietu ministrs Pēters Sijārto vakcīnas izvēli skaidroja ar to, ka “nav svarīgi, no kurienes ir vakcīna. Man vienīgais, kas ir svarīgi, ir, vai vakcīna ir vai nav apstiprināta no mūsu nacionālā regulatora puses vai Eiropas regulatora puses. Es domāju, ka tā ir galvenā lieta. Un es, būdams 42 gadus vecs, visu mūžu esmu saņēmis vakcīnas, kas nākušas no Austrumiem.”

Ungāri ir kūtrākie vakcinēties gribētāji Eiropas Savienībā, pēdējos mēnešos atvērtība šajā jautājumā uzlabojas. Un, spriežot pēc aptauju datiem, ungāri priekšroku dotu citu vakcīnu devām, piemēram, “Pfizer” un “BioNTech”.

Daudzas rietumvalstis Krievijas vakcīnu ilgu laiku vērtēja skeptiski. Attieksme daļēji mainījusies, jo Eiropas Savienība saskārusies ar sarežģījumiem un nesaņem iepriekš gaidīto vakcīnu devu apjomu no citiem ražotājiem. Vēl jo vairāk pēc tam, kad prestižajā britu medicīnas žurnālā “The Lancet” parādījās raksts, kurā bija teikts, ka vakcīnas “Sputņik V” efektivitāte aizsardzībā pret “Covid-19” sasniedz 91,6%.

“Sputņik V” izmantošanu apsver vairākas valstis, piemēram, Spānija, Čehija un Slovākija. Bratislava domā iespēju vakcīnu ne tikai iegādāties, bet arī ražot.

“Kaut arī tā ir Krievijas vakcīna, mēs nekad nenostādīsim mūsu politiskās un ģeopolitiskās intereses pāri interesēm pasargāt mūsu cilvēkus. Ja mēs ražosim vakcīnu, mēs to piegādāsim visām pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm,” paziņoja Slovākijas premjers Igors Matovičs.

Arī Vācijas kanclere Angela Merkele janvārī pavēstīja, ka Vācija piedāvājusi Krievijai palīdzību “Sputņik V” attīstīšanā, savukārt šomēnes kanclere norādījusi, ka ir gatava apsvērt Krievijas vakcīnas izmantošanu Vācijā. Tomēr tā vispirms būtu jāapstiprina Eiropas Savienības medikamentu regulatoram.

Francijas rūpniecības ministre Agnese Panjēra-Runašēra uzskata, ka jebkura vakcīna, kas ir gatava un kas atbilst drošības un efektivitātes nosacījumiem, Eiropai ir pieņemama.  

Elizejas pils saimnieks Emanuels Makrons atzina, ka “atkarībā no vakcīnas rezultātiem un pierādījumiem, tā vai nu tiks, vai netiks apstiprināta. Tas nav politisks lēmums, tas ir lēmums, kas balstīts zinātnē.”

Kaimiņvalsts Igaunijas jaunā premjerministre Kaja Kallasa vēl pirms dažām dienām paziņoja, ka valstij nebūtu nekādu iemeslu neapsvērt Krievijā radītās Covid-19 vakcīnas “Sputņik V” iegādi, ja tās izmantošanu apstiprinās Eiropas Zāļu aģentūra.

Viņa uzsvērusi, ka šo vakcīnu nevajadzētu izmantot kā politisko instrumentu, bet lai vakcinētu cilvēkus.

Tikmēr Lietuva gan ir noraidījusi iespēju iegādāties „Sputņik V”. Premjere Ingrīda Šimonīte uzsvēra, ka viņas valsts nepirktu vakcīnu, pat ja Eiropas Zāļu aģentūra to apstiprinātu, jo Krievijas valsts varas iestādes vakcīnu izmanto ģeopolitiskiem mērķiem.

Arī tad, ja visas Eiropas valstis ar atplestām rokām uzņemtu vakcīnu, saražot to lielos daudzumos būtu ārkārtīgi grūti, jo problēmas ir jau tagad. Krievijas Tiešo investīciju fonda izpilddirektors Kirils Dmitrijevs iepriekš atzinis – jābūt reālistiem, Krievija nevarēs piegādāt Eiropai vakcīnas līdz maijam, izņemot piegādes Ungārijai.

Kā portālam “euractiv.com” atzinis kāds avots Eiropas Komisijā, “lai vakcīna piedalītos Eiropas Savienības vakcinācijas programmā, vakcīnas ražotājiem bloka teritorijā būtu jābūt ražošanas jaudām, lai Savienība būtu savā veidā neatkarīga, bet “Sputņik V” pašlaik netiek ražots Eiropas Savienībā”.

Tajā pašā laikā avots atzinis – lai gan jautājumā par vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā saskatāms politisks leņķis, vakcīnas izmantošana vai neizmantošana pēc būtības neesot politisks jautājums, jo tas atkarīgs no Eiropas Zāļu aģentūras.

Jau iepriekš Eiropas Komisijas pārstāvis sakariem ar presi sacīja, ka kritērijs Eiropas Savienības vakcīnu līgumiem ir ražotāju iespējas ražot vakcīnas bloka teritorijā. Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena atzinusi – ja Krievijas ražotāji demonstrēs caurspīdīgumu un sniegs visus datus, tie varēs saņemt tirdzniecības atļauju ar nosacījumiem tāpat kā pārējie.

KONTEKSTS:

Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna informēja Pasaules Veselības organizāciju (PVO) 2019. gada nogalē. PVO 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.

Dažus mēnešus vēlāk – vasarā – Eiropā bija vērojama infekcijas izplatības mazināšanās, kas ļāva atcelt virkni stingro ierobežojumu. Tomēr 2020. gada septembra vidū PVO brīdināja, ka Eiropai rudens mēnešos būs jāsaskaras ar Covid-19 koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu skaita pieaugumu. Covid-19 izplatība nesamazinās arī 2021. gada sākumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti