Klimata samita izaicinājumi – finansējums, izmešu kontrole un juridiskās saistības

Parīzē, sākoties nozīmīgai ANO  konferencei par klimata izmaiņām, Francijas prezidents brīdinājis, ka „uz spēles likts cilvēces liktenis”. Sarunās, kas ilgs gandrīz divas nedēļas, 195 valstu pārstāvji centīsies vienoties par pirmo patiesi globālo vienošanos, lai samazinātu kaitīgos izmešus un novērstu globālo sasilšanu. Turpmākajās dienās gan vēl būs jānogludina virkne nesaskaņu.

Aptuveni 150 pasaules valstu līderi piedalās 21. ANO klimata izmaiņu konferencē, kas pirmdien, 30.novembrī, sākusies Parīzē. Starp viņiem ir Ķīnas, Indijas, Krievijas un ASV valstu vadītāji, bet kopumā Parīzes konferencē piedalās pārstāvji no gandrīz 200 pasaules valstīm, tūkstošiem delegātu, sarunvedēju un žurnālistu.

ANO Klimata konferences galvenais mērķis ir ambicioza vienošanās, lai globālā sasilšana nepārsniegtu divus grādus pēc Celsija, salīdzinot ar pirmsindustriālā laikmeta vidējo temperatūru. Zinātnieki brīdinājuši, ka temperatūras paaugstināšanās par vairāk nekā diviem grādiem radīs neatgriezeniskas sekas klimatam un izraisīs dabas katastrofas - kā plūdus un sausumu dažādos pasaules reģionos, ūdens līmeņa celšanos okeānos, kas apdraudēs salu valstis. Tādas katastrofas kā sausums savukārt var izraisīt bruņotus konfliktus.

Klimata konference Parīzē ilgs gandrīz divas nedēļas. Plānots, ka šonedēļ sarunvedēji mēģinās vienoties par apjomīgu vienošanās tekstu, bet nākamnedēļ to apspriedīs politiķi.

Starp klupšanas akmeņiem būs jautājumi par finansējumu klimata izmaiņu visvairāk apdraudētajām un nabadzīgajām valstīm, cik stingri pārbaudīs, vai valstis ievēro apņemšanos samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešus, kā arī par to, cik juridiski saistoša būs šī vienošanās.

Šie jautājumi ir īpaši aktuāli pēc Kopenhāgenas samita 2009.gadā, kas cieta neveiksmi.

 

Atbildība bagātajām un attīstības valstīm

Aktuālas joprojām ir nesaskaņas, cik liela daļa atbildības jāuzņemas attīstītajām, bagātajām valstīm un cik attīstības, nabadzīgākajām valstīm. Pirmajā dienā īpaši uzrunātas attīstības valstis. Starptautiskās institūcijas, Ziemeļvalstis un citas bagātās Eiropas valstis solījušas simtiem miljonus eiro, lai iedrošinātu attīstības valstis investēt atjaunojamos enerģijas avotos. “Mēs gribam skaidri norādīt – ja jūs iesaistīsities klimata pārmaiņu seku mazināšanā, tirgus un vismaz mūsu organizācija jūs par to apbalvos. Un tas ir tikai viens no daudzajiem vēstījumiem, kuru mēs gribam nodot,” sacīja Pasaules Bankas vadītājs Džimjons Kims.

Tomēr tajā pašā laikā konferences dalībniekiem ir skaidrs, ka globālās temperatūras pieauguma bremzēšanā galvenā atbildība gulstas uz lielākajām piesārņotājām. Divas pēc iedzīvotāju skaita lielākās valstis, Ķīna un Indija, kā arī pasaules lielākā ekonomika ASV līdz šim netieši norādījušas, ka neratificēs nekādu starptautisku vienošanos, kas paredz tiesiski saistošas prasības ierobežot siltumnīcas efektu veicinošo gāzu emisijas.

ASV prezidents Baraks Obama gan solījis, ka klimata konference Parīzē var kalpot par pagrieziena punktu globālajai cīņai ar klimata pārmaiņām: “Mūsu izpratne par to, kā cilvēks ietekmē klimatu paplašinās katru dienu. Četrpadsmit no piecpadsmit karstākajiem gadiem kopš sākti mērījumi, ir reģistrēti kopš 2000.gada un šis gads ir ceļā uz to, lai kļūtu par karstāko gadu pārbaudāmajā vēsturē. Neviena no valstīm – lielām vai mazām, bagātām vai nabagām – nav imūna pret to, ko tas nozīmē. Kā teica viens no amerikāņu gubernatoriem – mēs esam pirmā paaudze, kas sajūt klimata pārmaiņu sekas, un pēdējā paaudze, kas vēl kaut ko var mainīt. Es esmu ieradies šeit personīgi, kā pasaules lielākās ekonomikas un otrās lielākās gaisa piesārņotājas līderis, lai uzsvērtu, ka ASV ne vien atzīst savu lomu šīs problēmas izraisīšanā, bet arī pieņem atbildību rīkoties, lai situāciju mainītu.” 

Atklājot ANO Klimata konferenci Parīzē, pērnā gada konferences rīkotājvalsts Peru vides ministrs Manuels Pulgars-Vidāls aicināja pārvarēt nesaskaņas un rīkoties vienoti: „Mums jāstrādā kopā, jārīkojas kopā kā vienai pasaulei, vienai planētai. Attīstības un attīstītajām valstīm, dienvidu un ziemeļu valstīm - mums jāstrādā kopā ar vienu mērķi.”

Sarunvedēji solījuši vienoties par ambiciozu līgumu, lai pieminētu 130 cilvēkus, kas gāja bojā terorkatos Parīzē 13.novembrī. Francijas prezidents Fransuā Olands brīdinājis, ka „šajā konferencē uz spēles likts cilvēces liktenis”. Intervijā franču laikrakstam "20 minutes” viņš norādīja, ka „pēc uzbrukumiem Francijā mums jātiek galā ar steidzamajām prioritātēm un jāatbild uz teroristu izaicinājumiem, bet arī jārīkojas ilgtermiņā”, proti, jāuzņemas atbildība, saskaroties ar planētas sasilšanu. Olands brīdināja, ka "vēsture bargi tiesās valstu un valdību vadītājus”, ja viņi tagad palaidīs garām šo iespēju.

 

ES cer uz gāzu emisiju samazinājumu par 40%

Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ANO klimata sarunās Parīzē vēlas panākt apņemšanos līdz 2030.gadam par 40% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, un palielināt finansējumu klimatam, tā EP norādīja oktobra vidū pieņemtajā rezolūcijā. EP deputāti iesaka novirzīt Savienības oglekļa dioksīda tirgus ienākumus klimata finansēšanai, savukārt aviācijas un kuģniecības nozarēm līdz 2016.gada beigām sākt pasākumus izmešu samazināšanai.

To, ka arī Latvija gatava turpināt savu darbu izmešu samazināšanā, apliecināja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Taču tiek arī norādīts, ka “Eiropas mērķi nav pietiekami vērienīgi”. Tā uzskata, piemēram, Eiropas Parlamenta deputāts (EPD)  Benedeks Javors. Iknedēļas “EuRaNet Plus” raidījumā “U talking to me?” viņš sacīja, ka  “ES sāka zaudēt tempu” un, ka tās nostāja ir vājāka, salīdzinot ar vienu no iepriekšējām starptautiskā klimata konferencēm – Kioto, 1997.gadā. Eiropas Savienībai nāksies tikt gala ar problēmu, ka finansu slogs būs jāsadala starp dalībvalstīm, tāpēc valstis Parīzē tiek aicinātas iesniegt savus nacionālos mērķus. Tādejādi, protams, sagaidāmas plašas diskusijas. “Es esmu pārliecināts, ka būs ļoti grūtas un ļoti nejaukas sarunas starp dalībvalstīm. Un ne tikai par emisijas samazināšanas mērķiem, bet arī par atjaunojamiem un energoefektivitātes mērķi, kas ir daudz vairāk apspriesti starp dalībvalstīm nekā emisiju mērķiem. Tātad tas nav viegls brīdis, un es esmu pārliecināts, ka nākamo pāris gadu laikā šīs būs vienas no visgrūtākajām diskusijām starp dalībvalstīm,” skaidro Javors.

Ir skaidrs, ka šis ir kārtējais, tomēr vienlaikus galēju robežu sasniedzis izaicinājums, kam risinājumi būs jāatrod. Eiropas Parlamentam jābūt gatavam pārliecināt gan Ķīnu, gan ASV un Eiropas Savienības valstis pieņemt ambiciozo mērķi panākt visu valstu vienošanos.  EP lomu klimata sarunās skaidro Parlamenta deputāts Žils Parņo: “Būs nepieciešams virzīt daudz sarunu. Ziņojums prezentē Parlamenta oficiālo nostāju. EP būs pārstāvēts Parīzes klimata konferencē. Mūsu nostāja ir ambiciozāka un drosmīgāka nekā, piemēram, Ķīnas nostāja, mūsu mērķis būs pārliecināt valstis, kas piedalīsies samitā, ka tā mērķis ir ne tikai dialogs, bet arī lēmumu pieņemšana [..] Lai Zaļā klimata fondā katru gadu iemaksātu 100 miljardus dolāru, nepieciešama ticama finanšu pakete. Tas ļaus palīdzēt jaunattīstības valstīm, kurām nav līdzekļu, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām. Valstu iemaksas palīdzēs uzturēt šo fondu. Ziņojumā iekļauti vairāki priekšlikumi par inovatīviem ieņēmumu gūšanas veidiem, piemēram, saistībā ar jauniem enerģijas avotiem. Šī finanšu pakete būs Parīzes vienošanās stūrakmens. Ja mums neizdosies panākt vienošanos par šo fondu, es uzskatu, ka tā būs daļēja izgāšanās.”

 

Pēdējā iespēja pārmaiņām?

Dominējošais COP21 noskaņojums ir, ka šī ir planētas pēdēja iespēja veikt izmaiņas. ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) izpildsekretāre Kristiana Figueres skaidro, ka starptautiskas vienošanās varētu izdoties, jo konkrētā laika politiskās, ekonomiskās un sociālās pārmaiņas un tendences ir jau izlauzušas savu ceļu cilvēku prātos. “Septiņi miljardi iedzīvotāju vairs nevar turpināt ierasto dzīvesveidu [..]Klimata pētniecība skaidri parāda, ka pasaulei ir nepieciešams sasniegt trīspakāpju mērķi, lai sekmīgi risinātu klimata pārmaiņu problēmas: nākamajā desmitgadē samazināt emisijas visā pasaulē, izraisīt nopietnu pasaules ekonomikas dekarbonizāciju, sasniegt klimata neitralitāti gadsimta otrajā pusē. Klimata neitralitāte, kas pazīstama arī kā nulles enerģija, ir stadija, kurā ekosistēmām vai tehnoloģijām jāspēj līdzsvarot visu cilvēka radīto emisiju pārpalikumi. Klimata neitralitātes mērķi nepieciešams definēt skaidri un konkrēti. Nav šaubu, ka pasaulei jau ir nepieciešamā nauda, tehnoloģijas un resursi, lai sasniegtu klimata neitralitāti, bet investoriem, inženieriem un novatoriem nepieciešams nepārprotams politikas signāls, kas sniegtu ikvienam skaidrību par kopējo globālo galamērķi,” saka Figueres.

Lai arī Parīzes konference ir kārtējais valstu konceptuālas vienošanās apliecinājums tam, ka jāvirzās tālāk, tomēr neskaidrības pastāv joprojām. Piemēram, 2009.gada Kopenhāgenas klimata konferences laikā pieņemtais jaunais klimata līgums patiesībā līdz galam neīstenojās. Tiek norādīts, ka pūļu un centības apmērs virzīties uz vienotu mērķi joprojām ir nepietiekams. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti