Gaisa temperatūras kāpums, okeānu sasilšana, ledāju un sniega segu sarukšana, kā arī jūras līmeņa paaugstināšanās - tās, pēc Eiropas Vides aģentūras teiktā, ir tikai no dažām dabā vērojamām pazīmēm tam, ka globālās klimata pārmaiņas ir straujākas, nekā gaidīts iepriekš.
Klimata pārmaiņas varam novērot arī Latvijā, tomēr kopumā ir jāņem vērā fakts, ka pārmaiņas un svārstības ir nevienmērīgas, uzsver Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesore Agrita Briede:
„Latvijā mēs redzam, ka temperatūras pieaug, un redzam arī atsevišķu indikatoru pieaugumu - piemēram, tropisko dienu skaits, kas bijis visai liels arī, piemēram, 2010.gadā un arī šogad. Tajā pašā laikā tas ir jāskatās kontekstā ar jūniju, kas arī ir vasaras mēnesis, un kopējā vidējā - redzēs kāda tā būs augustā. Bet kopumā - jā, Latvijā arī šīs temperatūras izmaiņas ir bijušas, un, protams, jebkuram klimatiskajam parametram ir svārstības, mēs nevaram runāt, ka visu laiku tikai pieaug - ir gadi, kad temperatūra ir zemāka, un ir gadi, kad atsevišķās sezonās ir augstāk par normu. Tad mums ir jāskatās ļoti piesardzīgi, mēs nevaram par visu teikt [absolūti]”.
Latvijas zinātniece uzskata, ka klimata pārmaiņu pamatā galvenokārt ir dabā notiekošie procesi, tomēr bez ievērības nav atstājama arī cilvēka darbības ietekme.
„Domāju, ka, protams, pamatā apakšā ir dabiskās svārstības - kas katram klimata parametram ir raksturīgs. Ja mēs skatāmies – vienalga, cik ilgā vēsturē - visur ir šis cikliskums: ir periodi ar augstākām temperatūrām, ar zemākām temperatūrām. Kas visvairāk uztrauc - tā ir šī pieauguma intensitāte, kāda ir šobrīd - visstraujākā. Un līdz šim jau nav nekas labāks pierādījies - vislabāk šie modeļi saskan, ja mēs ņemam klāt šo antropogēno darbību un šos piesārņojošos avotus,” skaidro Briede.
Eiropas Vides aģentūra vienlaikus gan uzsver, ka, pienācīgi reaģējot uz draudošajām klimata pārmaiņām, Eiropa saskarsies ne tikai ar izaicinājumiem, bet arī ar jaunām iespējām. Aģentūra ir pārliecināta, ka tā sauktā „zaļā ekonomika” būtiski veicinās gan jaunu darba vietu radīšanu, gan inovācijas tādās jomās kā enerģijas ražošana un patēriņš.
Tās var arī ievērojami mainīt, piemēram, nodokļu sistēmas darbību - Eiropai būtu lietderīgi, piemēram, samazināt darba spēka nodokļus un tā vietā kāpināt nodokļus enerģijas patēriņam un piesārņojumam.
Savukārt Eiropas klimata pārmaiņu komisāre Konija Hedegārda pievērš uzmanību tam, ka zaļās ekonomikas veicināšana mazina arī Eiropas ievainojamību no drošības viedokļa.
„Krievija un citi var draudēt ar naftas un gāzes piegāžu pārtraukumiem, bet neviens nevar pārtraukt mūsu sauli un vēju, un neviens mums nevar pieprasīt apmaksāt enerģiju, kuru mēs neesam patērējuši, kuru esam ietaupījuši. Tāpēc enerģijas drošību un klimata politikai ir jāvirzās roku rokā, un tāpēc atjaunojamie energoresursi un energoefektivitāte ir vienas no nozīmīgākajām komponentēm pārejai uz zemu oglekļa izmešu sabiedrību,” ir pārliecināta Hedegārda.
Pēc Eiropas Vides aģentūras domām, nedrīkst nenovērtēt arī faktu, ka stingrāka klimata politika nākotnē var Eiropas Savienībai piešķirt būtiskas konkurences priekšrocības. Lai eksportētu savu produkciju uz Eiropu, arī citu pasaules valstu ražotājiem pakāpeniski nākas pielāgot savu ražošanu Eiropas prasībām, tomēr Eiropas kompānijas lielākoties to būs paspējušas izdarīt jau agrāk.
