Klimata konference ievelkas līdz sestdienai; domstarpības aizvien neatrisinātas

ANO Klimata pārmaiņu konference Parīzē turpināsies vismaz līdz sestdienai, dienu ilgāk nekā sākotnēji paredzēts. Sarunvedēji no 195 valstīm joprojām nav varējuši atrisināt domstarpības starp turīgām un nabadzīgām valstīm par palīdzības apjomu un soļiem, kas būtu jāsper, lai mazinātu klimata pārmaiņas. Tomēr Parīzē ir jūtama spēcīga vēlme parakstīt vispasaules vienošanos, lai nepieļautu kārtējo izgāšanos.

Jaunais vienošanās teksts delegācijām tika izplatīts pēc deviņiem vakarā. Īsi pirms pusnakts to sāka apspriest. Pēc Eiropas Savienības (ES) domām, pašreiz tajā trūkst garantiju, ka arī attīstības valstis uzņemsies pienākumus cīnīties ar klimata pārmaiņām un atvēlēs tam līdzekļus.

Kā uzsver ES klimata pārmaiņu komisārs Migels Ariass Kanjete, Eiropai ir svarīgi panākt, lai jaunais līgums nebūtu vien zemākais punkts, par kuru visas puses spēj vienoties. „Mums ir nepieciešama ambicioza, pamatīga un nopietna vienošanās. Atlikušajās sarunu stundās mēs darīsim visu, lai panāktu pēc iespējas ambiciozāku klimata vienošanos. Kopā mēs to spēsim paveikt!” saka Kanjete.

Kuluāros ir dzirdams, ka tādi spēlētāji kā Ķīna, Indija un vairākas naftas ieguves valstis, piemēram Saūda Arābija, vēlas dot pēc iespējas mazākus solījumus par soļiem, ko viņi varētu spert klimata pārmaiņu mazināšanai. To Parīzē dēvē par minimālisma pieeju.

Turpretī vairākas salu valstis Indijas un Klusajā okeānā, kas arī pieder attīstības valstu grupai, vēlas pretējo. Māršala salu ārlietu ministrs Tonijs de Brums trešdien paziņoja par tā dēvētās Lielo ambīciju koalīcijas izveidi.

“Es gribētu skaidri pateikt, ka mēs nepieņemsim minimālu vienošanos. Jaunajai norunai ir jābūt ambiciozai,” sacīja de Brums.

„Mēs cīnīsimies, lai līgumā parādītos tādi pamatelementi kā skaidrs mērķis nepieļaut vidējās temperatūras paaugstināšanos par vairāk nekā pusotru grādu, par līguma pārskatīšanu ik pa pieciem gadiem un par palīdzības paketi attīstības valstīm, kurai būtu jāsasniedz 100 miljoni eiro gadā,” pauda ārlietu ministrs.

Lielo ambīciju koalīcijai ir pievienojušās arī ASV. Lai gan tās neatbalsta vienu no galvenajām Eiropas prasībām, proti, lai jaunā vienošanās būtu saistoša. Tomēr Amerika līdz ar Ķīnu ir pasaules lielākie klimata piesārņotāji. Tādēļ ir svarīgi panākt, lai šīs valstis arī apņemtos rīkoties. Ir zināms, ka ceturtdien ASV prezidents Baraks Obama ir zvanījis Ķīnas līderim Sji Dzjiņpinam, lai mēģinātu atrisināt atlikušās domstarpības.

Kā zināms, Eiropa un vairāki citi pasaules reģioni vēlas, lai vienošanās būtu juridiski saistoša visām pusēm, kas to parakstīs. Visām dalībvalstīm būtu skaidri jāuzskaita paveiktais klimata pārmaiņu mazināšanā un ik pa pieciem gadiem būtu jāpārskata vienošanās izpilde.

Visbeidzot, līdztekus oficiālajām sarunām Parīzē pulcējas arī daudzi protestētāji un sabiedrisko kustību dalībnieki. Ceturtdienas vakarā ap 3000 no viņiem sanāca vienā no mākslas centriem, lai paustu savu neapmierinātību ar pašreiz notiekošo. Kā norādīja viens no akcijas rīkotājiem - klimata kustība nav par kaitīgo mikrodaļiņu apjomu gaisā. Tā ir par to, kam pieder vara.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti