Pēc vēlēšanām galvaspilsētā Biškekā un citur valstī sākās plaši protesti, ielās izejot tūkstošiem cilvēku un izraisījās sadursmes ar miliciju. Pēc mediķu palīdzības līdz šim vērsušies vairāk nekā 1000 cilvēku. Lai nepieļautu situācijas saasināšanos valstī, Kirgizstānas Centrālā vēlēšanu komisija otrdien tomēr anulēja vēlēšanu rezultātus.
Turpinoties nemieriem, kuru laikā tika izdemolēts prezidenta birojs, Džeenbekovs uzsvēra, ka situācija valstī tiekot kontrolēta.
Tikmēr par paša prezidenta atrašanās vietu nav ziņu un viņš nav parādījies sabiedrībā kopš protesta akciju sākuma.
Piektdien prezidenta interneta vietnē publicētā uzrunā paziņots, ka Džeenbekovs ir gatavs atkāpties no amata, lai izbeigtu politisko krīzi. Paziņojums sekojis vien dažas stundas pēc tam, kad prezidenta birojs uzsvēris, ka prezidenta atkāpšanās netiek apsvērta. Džeenbekovs paziņoja, ka viņš var atkāpties, kad būs noteikts jauns vēlēšanu datums un izmaiņas valdībā būs apstiprinātas ar viņa dekrētu un parlamenta lēmumu.
Džeenbekovs paziņoja, ka likuma sargiem ir jānodrošina, lai parlamenta deputāti varētu sarīkot sēdi, jo parlamenta ēku ir ieņēmuši protestētāji. Viņš piebilda, ka gribētu "leģitimēt kadru izmaiņas" pēc tam, kad vairāki politiķi paziņoja, ka ir ieņēmuši vadošos amatus šajā valstī. Opozīcijas kandidāti ir paziņojuši, ka pārņēmuši savā kontrolē prokuratūru, Valsts nacionālās drošības komiteju un Iekšlietu ministriju.
Kirgizstānas parlamentā nav izdevies savākt kvorumu, lai apspriestu Džeenbekova impīčmentu un citus jautājumus, kas saistīti ar politisko krīzi.
Mēģinājumi savākt kvorumu izgāzušies jau divas reizes. Savukārt kopīgs premjera amata kandidāts no opozīciju partiju vides un to izveidotās koordinācijas padomes joprojām nav izvirzīts. Populistiskais politiķis Sadirs Džaparovs, kuru viņa atbalstītāji atbrīvojuši no cietuma, ir sācis dēvēt sevi par premjerministru. Vairāki politiskie spēki plāno šodien rīkot jaunas demonstrācijas, un pieaug bažas par iespējamām sadursmēm starp dažādu grupējumu atbalstītājiem.
Zinātniski pētnieciskā institūta "Civilizācijas dialogs" vadītājs Aleksejs Malašenko norādīja: tas, kas notiek Kirgizstānā, ir "revolūcija, kurā visi ir pret visiem".
"Kas tur notiek? Visi pret visiem… Valsts ir sadalīta ziemeļos un dienvidos. Vienmēr ir bijis opozionārs noskaņojums, ir klani un aiz katras partijas stāv klans.
Vēlēšanās piedalījās 14 partijas...! Parlamentā iekļuva tikai četras. Kirgizstānas iedzīvotāji nav tie cilvēki, kas balso par vienu un to pašu prezidentu visu laiku, bet, no otras puses, pie reālas demokrātijas viņi arī nav pieraduši un tas prasa desmitgades. Tagad šī krīze, pirmkārt, notika ekonomikas dēļ, valsts ir nabadzīga un tāda vienmēr bijusi. Cilvēki nav apmierināti, viņi grib pārmaiņas. Atkārtoju, ka sabiedrība ir sadalīta – ziemeļi un dienvidi un arī klani, ko var dalīt vēl tālāk, tādēļ šī cīņa būs mūžīga," teica Malašenko
Ja prezidents Džeenbekovs atkāptos, viņš kļūtu par trešo Kirgizstānas prezidentu, kas zaudējis amatu politiskos nemieros. Prezidents Askars Akajevs šādi zaudēja amatu 2005. gadā, bet Kurmanbeks Bakijevs – 2010.gadā.
