ĪSUMĀ:
- Iebrūkot nacionālās drošības komitejas ēkā, demonstranti atbrīvo eksprezidentu.
- Protestos kopumā ievainoti vairāk nekā 500 cilvēku, bet viens gājis bojā.
- Kirgizstānas prezidents: valstī noticis mēģinājums nelikumīgi sagrābt varu.
- Politologs: Džeenbekovs vairs nav valsts līderis; faktiski vara pieder opozīcijai.
- Opozīcijas politiķi ir izveidojuši "koordinācijas padomi", lai atjaunotu stabilitāti.
- Politologs: būtu jāizvirza jaunas sejas, kas spētu risināt valstī esošās problēmas.
- Protestētāju spiediena dēļ Kirgizstānas CVK anulē parlamenta vēlēšanu rezultātus.
- Spiediena dēļ otrdien no amata atkāpies Biškekas mērs.
Saskaņā ar šiem rezultātiem parlamentā iekļuvušas tikai četras no 16 partijām, un trīs no tām ir lojālas prezidentam Džeenbekovam. Starptautiskie novērotāji paziņojuši, ka apgalvojumi par balsu pirkšanu un iebiedēšanu ir ticami un rada nopietnas bažas.
Opozīcijas pārstāvji uzskata arī, ka eksprezidentam Almazbekam Atambajevam piespriestais 11 gadu cietumsods par korupciju ir valdošo aprindu atriebība. Demonstranti atbrīvojuši eksprezidentu, iebrūkot Valsts nacionālās drošības komitejas ēkā, kur viņš turēts ieslodzījumā.
Pirms tam demonstranti iebruka Baltajā namā, kur atrodas parlaments un prezidenta Džeenbekova birojs. Ēka tika ieņemta, to demolējot, un videomateriālos arī redzams, kā tiek iznīcināts prezidenta portrets.
Protestos kopumā ievainoti vairāk nekā 500 cilvēku, bet viens gājis bojā.
Kirgizstānas prezidents, kurš protestu laikā aicināts atkāpties, otrdien, 6. oktobrī, paziņoja, ka aizvadītajā naktī valstī noticis mēģinājums nelikumīgi sagrābt varu. Valsts galva skaidroja, ka drošības spēkiem dota pavēle uguni neatklāt, lai neapdraudētu pilsoņu dzīvības. Miers valstī un sabiedrības stabilitāte ir dārgāka par jebkuru deputāta mandātu, viņš piebilda. Prezidents norādījis, ka situācija valstī tiekot kontrolēta.
Politologs Emils Džurajevs sacīja, ka vēl ir pāragri teikt, ka situācija valstī būtu raksturojama vienkārši kā protesti vai kā revolūcija, tomēr esot skaidrs, ka pastāv varas krīze.
"Šobrīd ir jākonstatē fakts, ka Džeenbekovs vairs nav valsts līderis. Kaut gan formāli viņam vēl ir pilnvaras, de facto viņš neko nekontrolē un viņu neviens neklausa. Jautājums ir par to, kādā veidā varēs noformēt varas nodošanu un, vai vajadzēs prezidenta brīvprātīgu atkāpšanos un tā tālāk. Faktiski vara pieder opozīcijas partiju vadītājiem, kas startēja vēlēšanās, bet viena konkrēta cilvēka nav," vērtēja Džurajevs.
Opozīcijas politiķi ir izveidojuši "koordinācijas padomi", lai atjaunotu stabilitāti un "atgrieztos pie tiesiskuma", taču politologs uzsvēra, ka arī tajā ir daudz veco politiķu, ar kuriem liela daļa sabiedrības ir neapmierināta, tādēļ
būtu jāizvirza jaunas sejas, kas spētu risināt valstī esošās problēmas.
Protestētāju spiediena dēļ Kirgizstānas Centrālā vēlēšanu komisija otrdien vienbalsīgi lēma anulēt vēlēšanu rezultātus, piebilstot, ka tas tiek darīts, lai nepieļautu situācijas saasināšanos valstī. Rezultātu pārskatīšana notikusi pēc prezidenta aicinājuma. Spiediena dēļ otrdien no amata atkāpies Biškekas mērs.
Kopš neatkarības iegūšanas 1991. gadā Kirgizstānā protestu rezultātā amatus zaudējuši divi prezidenti, tomēr kopš 2010. gada valstī valdījusi relatīva stabilitāte.
