Vēl prezidenta Baraka Obamas laikā 2014.gadā Amerikas Savienotās Valstis zaudēja stratēģisku objektu – gaisa spēku bāzi Kirgizstānā. Rietumu apskatnieki secināja, ka tas nozīmē ASV pozīciju vājināšanos reģionā un Krievijas nostiprināšanos savā tradicionālajā interešu sfērā. Tiesa, attieksme pret Krieviju nav viennozīmīga. Nule 7. un 8. novembris apstiprināti valsts piemiņas dienu sarakstā. Pirms simt gadiem – 1916.gadā – šajos datumos notika sacelšanās pret Krievijas okupantiem – ar atsauci uz valdības paziņojumu vēsta mediji.
Tagad Kirgizstāna ir Krievijas un Ķīnas interešu sadursmes punkts. Nupat Kirgizstānā notikusi varas nomaiņa. Tā notikusi mierpilnā ceļā, tomēr orientācija uz Maskavu arvien nostiprinās.
Kirgizstānas jaunievēlētajam prezidentam Soronbajam Ženbekovam uzvara gūta pat ar negaidīti pārliecinošiem rezultātiem. Salīdzinot ar kaimiņvalsti Uzbekistānu, Kirgizstāna tādējādi ir zināms izņēmums pēcpadomju Centrālāzijā. Varas maiņa notikusi mierīgā un - vismaz ārēji - demokrātiskā veidā.
Kirgizstānā prezidenta lielākā ietekme izpaužas varā pār drošības struktūrām. Salīdzinoši ilgs ir arī pilnvaru termiņš – seši gadi. Toties konstitūcija nosaka, ka prezidentu ievēl tikai uz vienu termiņu.
Nākamais prezidents — kolhoza priekšsēdētāja dēls - savu darba mūžu sāka kā krievu valodas un literatūras pasniedzējs. Vēlāk pats gājis tēva pēdās un strādājis par galveno lopkopības speciālistu dzimtajā Ošas apgabala kolhozā. Viņš ir aizejošā valsts prezidenta Almazabeka Atambajeva ciešs sabiedrotais. Tomēr intriga – kurš uzvarēs vēlēšanās – saglabājās līdz pēdējam brīdim. Arī otrs kandidāts bija vērā ņemams pretendents — viens no Kirgizstānas bagātākajiem cilvēkiem, uzņēmējs Omurbeks Babanovs. Viņa īpašumu vērtību lēš vismaz 1,6 miljardu ASV dolāru vērtība.
Kirgīzu žurnālista Riskeldi Satkes ieskatā Atambajevs darījis visu iespējamo, lai uzvarētu “viņa cilvēks”.
“Prezidenta vēlēšanu process bija tuvu demokrātiskam. Ja man tas jāvērtē skalā no viens līdz pieci, dodu trīs ar mīnusu vai divi ar plusu. Daudzi pieļāva iespēju, ka vēlēšanās varu ļaunprātīgi izmantos pie varas esošās aprindas,” vērtē Satke.
Jaunievēlētā prezidenta krievu valodas un literatūras skolotāja gaitām nepievērstu daudz uzmanības, ja vien pēdējo gadu laikā Kirgizstāna nebūtu uzkrītoši satuvinājusies ar Krieviju. Maskava piešķīrusi naudu Kirgizstānas armijas modernizācijai, bet 2015.gadā Kirgizstāna iestājās par Putina projektu dēvētajā Eirāzijas Savienībā. Visbeidzot, Kirgizstānā ir divas valsts valodas – kirgīzu un krievu.
Šī brīža salīdzinošā stabilitāte ir pretstats nemierīgajam jaunās tūkstošgades sākumam. 2005. gadā tā dēvētās Tulpju revolūcijas ceļā gāzts pirmais Kirgizstānas prezidents Askars Akajevs. Viņš vadīja valsti kopš 1990.gada. Līdzīgi kā tolaik Rožu revolūcijā Gruzijā un Kastaņu revolūcijā Ukrainā, arī Kirgizstānas Tulpju revolūcijā ļaudis prasīja pielikt punktu plašajai korupcijai, saistot to ar padomju nomenklatūras pārstāvjiem valsts pārvaldē.
Pie varas nāca Tautas kustības vadītājs Kurmanbeks Bakijevs. Viņa laikā Latvijas uzņēmējs Valērijs Belokoņs baudīja īpašu labvēlību un banka „Manas” darbojas Biškekā, kurā Bakijeva ģimene izvieto līdzekļus. 2010.gadā jauni nemieri pret korupciju valstī. Šoreiz no amata gāž Bakijevu pašu, un viņš bēg uz Baltkrieviju, bet viņa dēls togad viesojās Latvijā.
Tad pie varas nāca pārejas laika prezidente Roza Otunbajeva.
Seko vēlēšanas, kurās par prezidentu kļūst Atambajevs. Viens no viņa solījumiem ir slēgt Amerikas Savienotajām Valstīm izīrēto Manas gaisa spēku bāzi.
Paralēli ciešākai sadarbībai ar Maskavu Kirgizstāna iestājas arī Šanhajas sadarbības organizācijā, kas ir Ķīnas un Krievijas veidota reģionālā alianse. Ķīnai - Kirgizstāna ir vārti uz pārējām Centrālāzijas valstīm.
No jaunā prezidenta Ženbekova sagaida, ka viņš turpinās cīņu ar valsts “mūžīgo jautājumu” - plaukstošo korupciju un rūpēsies par tās labklājību.
Pērn “Amnesty International” veidotajā korupcijas uztveres indeksā Kirgistāna bija starp korumpētākajām valstīm pasaulē. No jaunā prezidenta gaida cīņu ar plaši sazēlušo korupciju. Tomēr vismaz ārpolitikā sagaidāms, ka Ženbekovs turpinās sava priekšgājēja Atambajeva draudzīgo kursu ar Krieviju un Ķīnu.
Par spīti ievērojamiem zelta un citu derīgo izrakteņu krājumiem Kirgizstāna ir otra nabadzīgākā Centrālāzijas valsts aiz Tadžikistānas.
Par kirgīzu gaidām spriež žurnālists Riskeldi Satke, kurš uzsver, ka cilvēki likuši cerības uz Babanovu kā pārmaiņu prezidentu. “Kirgīzi vēlas pārmaiņas, labākas ekonomiskās perspektīvas savām ģimenēm un tiem, kas emigrējuši. Tauta nevēlas sliktas attiecības arī ar kaimiņiem – Kazahstānu un Uzbekistānu,” norāda Satke.
Virs Kirgizstānas vēl ilgi karāsies pat vairāki Dāmokla zobeni – korupcija, izteikti zems dzīves līmenis, apkārtējo lielvaru ietekme un liela emigrācija. Kirgizstāna nav populārākais tūrisma galamērķis Centrālāzijā, toties tā ir interesanta politikas vērotājiem, pierādot padomju kinematogrāfa frāzi “Austrumi — ir delikāts jautājums”.
