Centrālāzija bija viens no pēdējiem pasaules reģioniem, kuru sasniedza bīstamais vīruss. Pirmie Covid-19 gadījumi tika reģistrēti marta vidū. Sākumā Kazahstānā, Uzbekistānā, bet pēc tam Kirgizstānā. Kā Latvijas Televīzijai skaidroja Kirgizstānas neatkarīgā medija "Kloop" dibinātājs Bekturs Iskenders, vīrusu ieveda tie, kuri atgriezās mājās no ārzemēm.
"Viena no īpatnībām ir tāda, ka, kamēr Krievijā un Kazahstānā saslimšana tika atklāta tiem, kuri atgriezās no brīvdienām Eiropā,
Kirgizstānā to atklāja tiem, kuri atgriezās no Saūda Arābijas - no svētceļojuma hadža. Kad viņi atgriezās, nolēma to atzīmēt. Diemžēl viņi daudzus inficēja," stāstīja Iskenders.
Aptuveni nedēļu pēc tam, kad tika atklāti pirmie gadījumi, valstī ieviesa komandantstundu. Laukā varēja doties vien ar īpaši aizpildītu dokumentu un tikai pēc pirmās nepieciešamības precēm. Žurnāliste Altinaja Mambetova Latvijas Televīzijai skaidroja, ka sākotnēji īpaši stingri tika ierobežota arī žurnālistu darbība.
"Žurnālistiem neļāva doties uz Veselības ministrijas ikdienas preses konferencēm. Tas bija nepatīkami, jo mums kā žurnālistiem jāveic savs darbs un jāiziet ielās. Bet pēc sašutuma sociālajos tīklos un žurnālistu vēstulēm ministrijai žurnālisti panāca, ka viņiem tomēr izsniedz īpašas atļaujas, lai veiktu savu darbu un izietu ielās arī komandantstundas laikā," pastāstīja Datu skolas Kirgizstānā pārstāve Mambetova.
Abi žurnālisti norādīja, ka valsts veselības sistēma nav bijusi gatava pandēmijai. Sākotnēji trūcis nepieciešamā aprīkojuma, arī testu nav bijis pietiekamā daudzumā. Starptautiskais Valūtas fonds valstij atvēlējis vairāk nekā vienu miljonu ASV dolāru cīņai ar Covid-19. Nauda bija paredzēta mediķu aprīkojumam un citiem pirmās nepieciešamības pasākumiem. Žurnālists Iskenders gan norāda, ka ne viss sniegtais finansējums izlietots paredzētajam:
"Daži procesi, īpaši, kas saistīti ar naudas izlietošanu Covid-19 sakarā, nav caurspīdīgi. Tas ir viens no aspektiem, kuru pašlaik izmeklējam.
Saņēmām diezgan lielu starptautisko atbalstu. Kā šī nauda tiek izlietota? Tas nevienam nav zināms."
Tā kā Kirgizstānā inficēto skaits vairākus mēnešus strauji nepieauga, maija beigās tika atcelti stingrie ierobežojumi. Mambetova norāda, ka tagad, kad sākusies vasara un ierobežojumi atcelti, cilvēki vēlas baudīt brīvību, patīkamos laikapstākļus un ticēt, ka cīņa ar vīrusu beigusies. Skaitļi gan rāda ko citu. Aizvadīto dienu laikā dienas inficēto pieaugums teju dubultojies. Un, kā norāda žurnāliste, stingro ierobežojumu laikā Veselības ministrijas krīzes centrs saņēma aptuveni 60 zvanus dienā, bet tagad zvanu skaits palielinājies gandrīz desmit reižu.
"Sākotnēji tika atcelta komandantstunda. Pakāpeniski darbību atsāka restorāni un bāri. Drīz vien dzīve atgriezās ierastā ritmā. Tagad ik dienu saslimušo skaits strauji pieaug," stāstīja Iskanders. Pēc viņa domām, valdība nezina, kā ar situāciju tikt galā. Atgriezties pie stingrajiem ierobežojumiem nozīmētu apstādināt jau tā smagi cietušo ekonomisko dzīvi.
Viens no iemesliem, kāpēc vīruss tik strauji izplatījies, ir iedzīvotāju kultūra rīkot lielus pasākumus. Kaut arī masu pasākumi aizliegti, ne visi šo aizliegumu ievēro.
"Ja kaut ko atzīmē – dzimšanas dienu, gadadienu, kāzas – parasti ir daudz cilvēku. Piemēram, kirgīzu kāzas parasti apmeklē vairāki simti cilvēku. Tā ir problēma. Piemēram, mums ir īpaši restorāni, kas īpaši domāti šādiem lieliem pasākumiem," skaidroja žurnālists.
Pasākumos piedalījušies ne tikai parastie iedzīvotāji, bet arī politiķi, kuriem teorētiski būtu jārāda piemērs, kā ievērot piesardzību, lai neizplatītu vīrusu.
"Mums bija šī priekšrocība un iespēja mācīties no citu valstu pieredzes. Liekas, ka kaut kas aizgāja greizi.
Vai nu ierobežojumi tika pāragri atcelti, vai arī mēs karantīnas laiku neefektīvi izmantojām. Vai arī cilvēki netika pietiekami informēti par situācijas nopietnību," stāstīja žurnālists.
Tas, ka cilvēki varētu nebūt pietiekami informēti par vīrusa bīstamību, pierādījās brīdī, kad ierobežojumus atcēla. Iskanders atceras, ka ielas bijušas pilnas ar cilvēkiem.
"Viena no pazīmēm, ka vīruss izplatās, ir tā, ka arvien vairāk cilvēku ir draugi vai radinieki, kuriem atklāta saslimšana ar Covid-19. Martā un aprīlī vairums cilvēku nezināja nevienu personiski, kurš saslimis. Tagad tādu ir daudziem. Mani divi draugi arī slimo," norādīja žurnālists.
"Situācija ir diezgan baisa, jo ielās ir daudz cilvēku, vairums nevalkā maskas. Daudzi neievēro distanci. Visi atkal dodas uz darbu, kafejnīcām, iepirkšanās centriem, viss ir atvērts," pašreizējo situāciju raksturoja Mambetova.
Viņa stāstīja, ka pēc deviņiem vakarā nebija atļauts pārvietoties bez vajadzības.
Dati parāda, ka pirms karantīnas jaunu gadījumu dienas pieaugums bija aptuveni 20. Pēc karantīnas beigām tas ir 40. Pēdējo 24 stundu laikā Kirgizstānā reģistrēts lielākais inficēto skaita pieaugums – 132. Aptuveni 20% no visiem Covid-19 gadījumiem ir mediķi. Cilvēki, kuri strādā veselības iestādēs, ārsti, medmāsas.
Atšķirībā no Latvijas, kur vairums valdības un Saeimas sēžu tika organizētas attālināti, Kirgizstānā darbs noritējis klātienē visu šo laiku. Inficēto vidū ir arī vairāki valsts sektora darbinieki. Piemēram, parlamenta preses sekretārs.
"Mediķiem nebija ļauts runāt ar medijiem par respiratoru, aizsargmasku un citu nepieciešamo preču trūkumu.
Zināms, ka viņiem nav pietiekama aprīkojuma. Viens no ārstiem publicēja "Twitter" ierakstu, kur redzama viņa maska, kurai gandrīz varēja redzēt cauri, cik tā novalkāta. Tā ieraksta dēļ viņam lika publicēt publisku atvainošanos, kur viņam vajadzēja pateikt, ka viņš kļūdījies," stāstīja Mambetova.
Pirms parlaments dodas vasaras pārtraukumā, plānots pieņemt vairākus pretrunīgi vērtētus likumprojektus.
"Viņi vēlas ierobežot viltus ziņu manipulāciju sociālajos medijos. Viņi vēlas ierobežot vārda brīvību sociālos tīklos un tradicionālajos medijos. Tāpat viņi plāno ierobežot nevalstisko organizāciju darbību. Ir ļoti daudz šādu pretrunīgu likumu, par kuriem viņi vēlas nobalsot pirms brīvdienu sākuma un laikā, kad cilvēki tikai nesen atgriezušies darbā pēc karantīnas un, iespējams, nepievērš tam uzmanību," norādīja Mambetova.
Žurnāliste uzsvēra, ka netiek veikta pietiekama iedzīvotāju testēšana. Iespējams, patiesais inficēto skaits ir vēl lielāks.
Visvairāk saslimušo attiecībā pret iedzīvotāju skaitu nav blīvi apdzīvotajās pilsētās, bet gan lauku rajonos un mazākos ciematos. Mambetova skaidroja, ka tas saistīts ar izglītības līmeni un to, kādu informāciju cilvēki patērē. Tāpat kā citviet pasaulē, arī Kirgizstānā ir daudz viltus ziņu par Covid-19. Vairums iedzīvotāju arī patērē Krievijas valsts informāciju.
Ņemot vērā, ka vīruss tagad strauji izplatās, Kirgizstānas valdībai nāksies izvēlēties - vai atgriezties pie stingriem ierobežojumiem un pārtraukt ekonomisko darbību, kas jau tā cietusi Covid-19 dēļ, vai arī primāri domāt par iedzīvotāju veselību un drošību, upurējot ekonomiku.
KONTEKSTS:
Jaunais "Covid-19" koronavīruss sāka izplatīties 2019. gada nogalē Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada martā paziņoja, ka "Covid-19" sasniedzis globālās pandēmijas līmeni.
Līdz šim pasaulē pasaulē ar Covid-19 inficējušies vismaz 8,6 miljoni personu, bet vīruss nonāvējis 460 tūkstošus, liecina Džonsa Hopkinsa Universitātes apkopotā informācija.
