Kārtīgās rindās, bez strīdiem un drūzmēšanās šodien Kipras iedzīvotāji stājās pie bankām, lai izņemtu vismaz to apjomu naudas, kas ļauts. Pēdējās gandrīz divas nedēļas, kad valstī bija slēgtas bankas, daudziem pagāja milzīgā uztraukumā par to, kas notiks ar iekrājumiem, un ne visi varēja izņemt naudu no bankomātiem.
Stāsta televīzijas „ANT” žurnāliste Marina Hadžikosta: „Nebija tādas masu panikas, no kādas baidījās paši kiprieši un investori. Rindas pie bankām bija, bet ne tādas, kādas bija gaidītas. Cilvēki lielākoties veica ikdienišķus naudas darījumus. Neviens nekrita panikā. Visu stingri uzraudzīja policija. Un tika uzmanīts, lai cilvēki pilnīgi neiztīra savus kontus, taču viņiem nebija arī tāda nodoma.”
Maksimālā summa, ko klienti drīkst izņemt dienā, ir 300 eiro jeb mazliet vairāk nekā 200 latu. Tie, kuri dodas ārpus valsts, nedrīkst līdzi ņemt vairāk par 1000 eiro skaidrā naudā. Bezskaidras naudas maksājumi vai naudas pārvedumi uz ārvalstīm ir aizliegti, izņemot ļoti strikti noteiktos izņēmuma gadījumos. Šie ierobežojumi būs spēkā septiņas dienas.
Būtiski līdzekļu zaudējumi gaida lielākos naudas noguldītājus, tos, kuri divās vissmagāk krīzē cietušajās bankās "Kipras Bankā" un "Laiki Bank” glabā vairāk par 100 000 eiro jeb 70 000 latiem, jo saskaņā ar starptautisko aizdevēju nosacījumiem šīs summas apliks ar ievērojamu vienreizēju nodevu.
„Lielie noguldītāji "Laiki Bankā” zaudēs pilnīgi visu naudu, kas ir virs 100 000 eiro. Summas zem tā apjoma paliks neskartas. Savukārt, tie, kas noguldījuši otrā - „Kipras bankā”, būs spiesti šķirties no daļas naudas vienreizējās 38 procentu lielās nodevas dēļ,” saka Marina Hadžikosta.
Kipras mediji ziņo, ka starp lielākajiem zaudētājiem būs ne vien bagātnieki no Krievijas, kas noguldījuši lielas summas Kipras bankās, bet arī, piemēram, Kipras Universitāte un pašvaldības. Lielo naudas summu aplikšana ar nodokli ir viens no veidiem, kā Kipras valdība centīsies iegūt tos gandrīz sešus miljardus eiro, ko starptautiskie aizdevēji prasa kā dalības naudu krīzes dzēšanai, lai no savas puses Kiprai varētu piešķirt solītos desmit miljardus eiro.
Kā stāsta Marina Hadžikosta, arī
plašas demonstrācijas, kā bija gaidīts iepriekš, šodien nenotika. Bet cilvēki kopumā ir neapmierināti ar starptautisko aizdevēju prasībām un vaino Eiropas Savienību un ietekmīgo Vāciju, ka tā Kiprai nav palīdzējusi.
Kioska īpašnieks vārdā Džiordžiano aģentūrai AFP atzinis, ka, viņaprāt, visi grib iznīcināt Kipru, un pirmo reizi pēc ilgiem laikiem viņš sajuties kā 1974. gadā, kad daļu Kipras okupēja Turcijas karaspēks. Bet kāds cits sirms vīrs sacījis, ka viņam esot „Mersedesa” markas automašīna, bet turpmāk viņš vairs neko nepirkšot no Vācijā ražotā.
Kiprā tagad gaida Valsts prezidenta paziņojumu par banku restrukturizāciju, kiprieši cer uz pozitīvu notikumu attīstību. Zināms, ka šomēnes algas izmaksās, taču par nākamo mēnesi vēl esot pāragri spriest.
