Abi likumprojekti ir svarīgas daļas tā dēvētajā plānā B. Kipras politiķiem līdz pirmdienai ir jāpanāk Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) piekrišana šim plānam, lai Kipra varētu saņemt starptautisko aizdevumu.
Jaunais investīciju solidaritātes fonds tiks finansēts, nacionalizējot vairākus valsts un privātos fondus uz izlaižot valsts vērtspapīrus apmaiņā pret nākotnes dabasgāzes ieņēmumiem. Savukārt likumprojekts par banku kapitāla kontroli paredz noteikt pagaidu ierobežojošus pasākumus kapitāla kustībai.
Kipras politiķi ceturtdien vienojās par solidaritātes fonda izveidi, pilnībā izslēdzot jebkādu noguldījumu nodokli. Savukārt ES ceturtdien aicināja Kipru noteikt banku kapitāla kontroli, lai novērstu Kipras finansiālu sabrukumu un aiziešanu no eiro zonas.
Kipras politiskie līderi ceturtdien lēma par jaunu plānu valsts ekonomikas glābšanai, kas izstrādāts pēc tam, kad parlaments otrdienas vakarā noraidīja likumprojektu, kas paredzēja aplikt ar nodokli noguldījumus bankās. Jaunākais šī likumprojekta variants paredzēja, ka ar nodokli netiktu aplikti tikai banku noguldījumi, kuru summa ir mazāka par 20 000 eiro (14 000 latu). Likumprojektā bija teikts, ka noguldījumi no 20 000 līdz 100 000 eiro (no 14 000 līdz 70 000 latu) jāapliek ar 6,75% nodokli, bet noguldījumi, kas lielāki par 100 000 eiro, ‒ ar 9,9% nodokli.
Eiro zona un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) sestdien panāca vienošanos par 10 miljardu eiro (septiņu miljardu latu) aizdevuma piešķiršanu Kipras ekonomikas glābšanai. Lai samazinātu summu, kas jāpiešķir starptautiskajiem aizdevējiem, Kipras bankās esošos noguldījumus bija paredzēts aplikt ar vienreizēju nodokli, tādējādi iegūstot 5,8 miljardus eiro (četrus miljardus latu).
Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien paziņoja, ka turpinās nodrošināt ārkārtas finansējumu Kipras banku sistēmai tikai līdz pirmdienai, ja līdz otrdien gaidāmajai Kipras banku atkalatvēršanai nebūs panākta jauna vienošanās par Kipras ekonomikas glābšanu.
