Ceturtdienas rītā gandrīz pie visām Kipras bankām novietota bruņota apsardze, gaidot brīdi, kad finanšu iestādes pēc teju divu nedēļu klusēšanas beidzot sāks darbu. Bankas durvis ver plkst.12. gan pēc Kipras, gan Latvijas laika.
Banku darbinieki, kuri pirmie sastapsies ar klientiem pieņemšanas zālē, jau lūguši cilvēkus neizgāzt dusmas uz viņiem. Visiem doti stingri rīkojumi nepieļaut lielu naudas summu izņemšanu no kontiem, jo pretējā gadījumā tas varētu izraisīt haosu un iedragāt jau tā ļoti trauslo valsts ekonomiku. Maksimālā summa, ko klienti drīkstēs izņemt dienā, būs 300 eiro jeb mazliet vairāk nekā 200 latu.
Tie, kuri dosies prom no valsts, nedrīkstēs līdzi ņemt vairāk kā 1000 eiro skaidrā naudā. Bezskaidras naudas maksājumi vai naudas pārvedumi uz ārvalstīm būs aizliegti, izņemot ļoti strikti noteiktos izņēmuma gadījumos. Šie ierobežojumi būs spēkā septiņas dienas, bet ziņo, ka bankas normālu darbību varētu atsākt rīt.
Uz Kipras noteiktajiem ierobežojumiem jau reaģējusi Eiropas Komisija Briselē, kas šorīt izplatījusi rakstisku paziņojumu. Lūk, fragments no tā:
"Eiropas Komisija kopā ar Kipras amatpersonām, citām dalībvalstīm un Eiropas Centrālo Banku stingri uzraudzīs Kiprā ieviestos kapitāla plūsmas ierobežojumus. Tā kā tie spēkā būs septiņas dienas, Eiropas Komisija vēros nepieciešamību šos ierobežojumus saglabāt vai paildzināt, taču uzstās, lai tie būtu samērojami ar finanšu stabilitātes risku un tiktu īstenoti tikai tik ilgi, cik nepieciešams. Pēc tam kapitāla brīva plūsma ir jāatjauno, cik vien drīz iespējams, kas ir gan Kipras ekonomikas, gan visas Eiropas Savienības vienotā tirgus interesēs."
Būtiskie līdzekļu zaudējumi gaida lielākos naudas noguldītājus, tos, kuri divās vissmagāk krīzē cietušajās bankās "Bank of Cyprus" un "Laiki Bank” glabā vairāk nekā 100 000 eiro jeb 70 000 latu, jo saskaņā ar starptautisko aizdevēju nosacījumiem šīs summas apliks ar ievērojamu vienreizēju nodevu. Tas varētu draudēt pat ar 40 līdz 80 procentiem lielas naudas daļas zaudēšanu.
Kipras mediji ziņo, ka starp lielākajiem zaudētājiem būs ne vien bagātnieki no Krievijas, kas noguldījuši lielas summas Kipras bankās, bet arī, piemēram, Kipras Universitāte un pašvaldības.
Tas ir viens no veidiem, kā Kipras valdība centīsies iegūt tos gandrīz sešus miljardus eiro, ko starptautiskie aizdevēji prasa kā dalības naudu krīzes dzēšanai, lai, savukārt, no savas puses Kiprai varētu piešķirt solītos desmit miljardus eiro.
Ārvalstu mediji vēsta, ka vakar vēlu vakarā uz Kipras Centrālo banku nogādāti pieci slēgti konteineri ar miljardiem eiro, ko pavadījis policijas auto konvojs un helikoptera apsardze.
Lai gan Eiropas Savienība norāda, ka veids, kā tiek glābtas Kipras bankas, ir pēc iespējas saudzīgāks pret vienkāršajiem noguldītājiem un visvairāk prasa no bankām pašām, Kipras sabiedrībā šie nosacījumi ir izraisījuši neapmierinātību un sašutumu, arī tādēļ, ka cilvēki banku krīzes dēļ zaudē darbu.
Izdevuma „Kathimerini” žurnālists Andreas Parašos Kiprā stāsta: "Šajās dienās Kiprā mēs esam ļoti dusmīgi uz Eiropas Savienību. Nevis par to, ko tā izdarīja, bet kādā veidā. Tā vietā, lai ārstētu roku, viņi to ir nogriezuši. Dzīves Kiprā ir ļoti traģiski ietekmētas. Daudzi cilvēki dienu no dienas zaudē darbu, un posts ir skāris visu salu. Eiropa šobrīd nav tā koalīcija, kas kipriešus darītu laimīgus."
Kipras nodarbinātības ministrs Haris Georgiades ir paziņojis, ka valstī sagaidāma vēl lielākā ekonomikas lejupslīde salīdzinājumā ar to, kas bijusi līdz šim, un lielas bezdarba problēmas, tādēļ tagad valstij būs jākoncentrē palīdzība visvairāk cietušajiem. Kipra varētu apsvērt arī iespējas lūgt Eiropas Savienībai ierobežot viesstrādnieku skaitu valstī.
