Piektdien ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens atcēla Kiprai noteiktos aizsardzības tirdzniecības ierobežojumus, paziņoja ASV Valsts departaments.
Kipras Republikas prezidents Niks Anastasiadis tviterī pateicās ASV Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētājam Robertam Menendesam no Demokrātu partijas par palīdzību, lai panāktu ieroču embargo atcelšanu.
Savukārt Turcija, kura Kipras salas ziemeļos izvietojusi vairāk nekā 3500 karavīru, nosodīja ASV lēmumu. Turcijas Ārlietu ministrija aicināja ASV pusi pārdomāt un brīdināja, ka tas varētu kaitēt Kipras miera līgumam, novest pie bruņojuma sacensības salā un kaitēt reģionālajai stabilitātei.
ASV Valsts departamenta preses pārstāvis Neds Praiss paziņoja, ka Blinkens ir secinājis, ka Kipra atbilst visiem nosacījumiem, lai "no 2023.finanšu gada" atļautu "aizsardzības preču eksportu, reeksportu un nodošanu".
ASV puse katru gadu izvērtēs, vai Kipra ievēro nosacījumus embargo atcelšanai, kas ietver arī naudas atmazgāšanas novēršanas regulējumu un aizliegumu Krievijas karakuģiem ienākt tās ostās degvielas uzpildei un apkopei.
Marta sākumā Kipra aizliedza Krievijas karakuģu ienākšanu tās ostās.
Nosacījumi embargo atcelšanai ir izklāstīti ASV Kongresa 2019.gadā pieņemtajā Vidusjūras austrumu drošības un enerģētikas partnerības likumā, kurā uzsvērts ASV atbalsts ciešākām Grieķijas, Kipras un Izraēlas attiecībām, balstoties uz gāzes atradnēm jūrā.
ASV noteica ieroču embargo 1987.gadā, cerot, ka tas sekmēs salas atkalapvienošanu un veicinās mierīgu atrisinājumu starp Kipras grieķiem un turkiem. Turcija kontrolē apmēram trešdaļu Kipras kopš 1974.gadā sarīkota militārā iebrukuma.
Embargo tomēr izrādījās neproduktīvs, jo pamudināja Kipras valdību veidot alianses ar citām valstīm, nepanākot progresu atkalapvienošanas jomā.
Eiropas Savienības dalībvalsti Kipra 2015.gadā ar Krieviju parakstīja vienošanās par piekļuvi Kipras ostām. Kipra no Krievijas iepirkusi uzbrukuma helikopterus "Mi-35", tankus "T-80" un pretgaisa raķešu sistēmas "Tor-M1".
Kipra ir sadalīta kopš 1974.gada, kad Turcijas karaspēks okupēja salas ziemeļu trešdaļu, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstītu apvērsumu, kura mērķis bija salas apvienošanās ar Grieķiju.
Pašlaik Ziemeļkipras teritorijā joprojām uzturas aptuveni 35 000 vīru liels Turcijas militārais kontingents. 1983.gadā pašpasludinātā Ziemeļkipras Turku Republika, kuru atzīst vienīgi Ankara, faktiski pilnībā ir atkarīga no Turcijas ekonomiskā atbalsta.
Tajā pašā laikā Ankara neatzīst starptautiski atzīto Kipras grieķu kontrolēto Kipras Republikas valdību.
Sarunas Kipras problēmas atrisināšanai vairākkārt cietušas neveiksmi. Iepriekšējās sarunu kārtas 2017.gadā Šveicē mērķis bija panākt salas apvienošanos federācijā.
