Grieķu kiprieši šogad pie vēlēšanu urnām dodas otro reizi. Pirmajā vēlēšanu kārtā neizdevās izraudzīties prezidentu, bet priekšplānā izvirzījās divi kandidāti. Tagad vēlētājiem būs jāizšķiras starp kreiso atbalstīto akadēmiķi Stavru Malu un pieredzējušo konservatīvo politiķi Niku Anastasiadu, kuram aptaujas prognozē uzvaru ar ļoti nelielu pārsvaru. Nikosijā salas apvienošanās jautājumu nomāc valsts ekonomika.
Lai gan Kipra šobrīd piedzīvo augstu ekonomisko izaugsmi, daudzi aizvien izjūt ekonomiskās krīzes un taupības pasākumu sekas.
“Es gribu, lai mazinās bezdarbs. Daudzi jaunieši pabeidz universitāti un ir bez darba. Es gribētu, lai viņi atrod darbu savā profesijā, lai ir jaunas darbavietas. Lai viņiem nav jābrauc darbs meklēt uz ārzemēm,” medijiem atzina kāda vēlētāja.
Vēlēšanu debatēs neizpalika arī bez diskusijām par salas apvienošanu. To atbalsta abi kandidāti, taču ar atšķirīgām pieejām.
Anatsasiads sola atjaunot tiešo kontaktu ar Ziemeļkipras vadītāju, kamēr Mals grib jautājumu risināt ar ANO starpniecību.
Eksperti gan neuzskata, ka pēc vēlēšanām izredzes par sarunu atsākšanu pieaugs.
“Neredzu, ka pēc vēlēšanām būs lielāks impulss šim procesam. Daudz kas būs atkarīgs no notiekošā Turcijā. Neaizmirsīsim, ka arī tur ir priekšvēlēšanu laiks un [prezidentam Redžeps Tajips] Erdogans gan jau grib ekstrēmākos politiķus savā valdībā, tāpēc viņš necentīsies risināt Kipras jautājumu,” uzskata politikas analītiķis Džordžs Kaskanis.
Kipra ir sadalīta kopš 1974.gada, kad Turcijas karaspēks okupēja teritorijas salas ziemeļos. Tā Turcija centās novērst salas apvienošanos ar Grieķiju, kas tolaik salā atbalstīja apvērsumu.
Šobrīd miera sarunas ir iestrēgušas, un galvenais klupšanas akmens ir nespēja vienoties par turku militāro klātbūtni salā.
Ekonomiskais stāvoklis, iestrēgušās miera sarunas un korupcijas skandāli bijis par iemeslu lielākai apātijai šajās vēlēšanās. Pirmajā kārtā novērota desmit gados zemākā aktivitāte. Tāpēc kandidātu lielākā cerība, ka iedzīvotāji, īpaši jaunā paaudze, šoreiz nepaliks malā.
