Kipras prezidents Nikos Anastasiadis nosaucis par dramatisku eirogrupas sanāksmi 16. martā, kad tika nolemts norakstīt daļu no depozītiem. Intervijā Kipras laikrakstam „Filelefteros” viņš atzina, ka šīs sanāksmes laikā piecēlās un gandrīz atstāja sanāksmi. Taču tagad, pēc prezidenta vārdiem, situācija atkal tiek kontrolēta. Trīs līdz sešu mēnešu laikā valsts grasās īstenot ekonomikas stabilizācijas programmu. Glābšanas pasākumi kopumā ir divpadsmit. Cita starpā paredzēts atbrīvot no nodokļiem reinvestēto peļņu, ieviest atvieglojumus ārvalstu investīcijām, samazināt depozītu likmes, atvērt spēļu namus, samazināt elektroenerģijas un nomas maksu, vienoties ar darba devējiem, lai 70% darbavietas aizņemtu Kipras grieķi un pārējos 30% citu valstu pilsoņi. Prezidents teica, ka viņš neplāno atlaišanas un atalgojuma samazināšanu valsts sektorā.
Kipras finanšu ministrs Mihalis Sarris gan saka ko citu: „Pašlaik ir saruna par to, ka noteiktajās profesiju kategorijās būs jāveic noteikta izvēle. Piemēram, skolotājiem būs jāizvēlas, vai viņi gatavi piekrist savu algu samazinājumam, lai saglabātu darbavietas 400 pārējiem kolēģiem. Un vai ziniet - tas noticis daudzās pasaules valstīs. Draugi, mūsu situācija nav spīdoša.”
Atkāpties Kipras finanšu ministru kopā ar šīs valsts centrālās bankas vadītāju Panikosu Demetriadisu aicinājis Kiprā ietekmīgās pareizticīgās baznīcas vadītājs arhibīskaps Hrisostomos II. Viņaprāt, abi vadītāji nespēja stāties pretī Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda prasībām un aizstāvēt lielos ieguldītājus. Pastāv bažas, ka ieguldītāji, kas turējuši vairāk par 100 tūkstošiem eiro divās lielākajās bankās, zaudēs vienā no iestādēm līdz pat 60%, otrajā – līdz pat 80% no depozīta. Šo normu kritizē arī vienkāršie iedzīvotāji: „Tas nav taisnīgi attiecībā pret vienkāršajiem cilvēkiem! Neba visi ieguldītāji šeit ir Krievijas oligarhi. Kopš 1974.gada, kad beidzās karš, esam daudz un smagi strādājuši, lai attīstītu valsts ekonomiku. Mūsu ekonomiku izpostīja vienas nakts rezultātā. Turklāt bezjēdzīgi!”
Lai arī Kipras finanšu sistēma guvusi smagu triecienu, šī valsts spēs atgūties, jo tā ir daudz labāk organizēta un sabiedrība ir ārkārtīgi saliedēta. Tādu pārliecību intervijā Latvijas Radio pauž Austrumu pētījumu centra Grieķijā prezidents, profesors Hristodulos Jallurides: „Esmu pārliecināts, ka Kipra atradīs savu attīstības ceļu, pat ja eirozonas valstis neuzskatīs to par ideālu. Kipra nostāsies uz savām kājām šajos ļoti grūtajos apstākļos. Arī pēc Padomju Savienības sabrukuma – jūs to ļoti labi zināt - valstis spēja sākt visu no sākuma.”
Tikmēr Kiprā attieksme pret Eiropas Savienību kā tādu strauji pasliktinās. Jau pieminētais Kipras pareizticīgās baznīcas arhibīskaps Hrisostomos II aicināja valsti iespējami ātrāk izstāties no Eiropas Savienības. Taču šāds scenārijs noteikti nebūtu izdevīgs nevienam un lielāku ļaunumu nodarītu, pirmkārt, pašai Kiprai.
